• Aldona
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kādi faktori palielina cenas Latvijā, stāstīja zinātnieks (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:00, 14.01.2025


"Inflācija ir augstāka par vidējo tām precēm un pakalpojumiem, par kuriem maksājumus veicam bieži".


Latvijas pircēji meklē alternatīvu.

Inflācijas kā problēmas uztvere ir visai saasināta, un šo apstākli nevar ignorēt, - pauž ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viens no joprojām krasās neapmierinātības iemesliem ir tas, ka cenu izmaiņas gada griezumā nav vienīgais iespējamais dzīves dārdzības izmaiņu mērījums. Kopējais cenu līmenis pērn vidēji bija par 29,4% augstāks nekā 2021.gadā. Atsevišķu produktu cenu kāpums ir bijis ļoti uzkrītošs arī nesenākā pagātnē, piemēram, sviests decembrī maksāja par 34,9% vairāk nekā pirms gada, bet šokolāde par 20,4% vairāk. Tas ir saistīts ar sviesta un kakao augstajām cenām biržās.

Cits ļoti svarīgs apstāklis - inflācija ir augstāka par vidējo tām precēm un pakalpojumiem, par kuriem maksājumus veicam bieži. Pasaules uztveri nosaka norises, par kurām saņem biežus atgādinājumus. Ikdienā pērkam pārtiku un bezalkoholiskos dzērienus, tie decembrī bija par 5,5% dārgāki nekā pirms gada. Tāpat regulāri saņemam atgādinājumus par sakaru pakalpojumu tarifu izmaiņām (+6,2%), apmeklējam frizētavu (+5,8%), maksājam par kursiem (+6,1%), pērkam laikrakstus un žurnālus (+18,2%).

Apģērbus un apavus, kas gada laikā sadārdzinājušies tikai par 0,3%, arī pērkam diezgan regulāri, tomēr daudz retāk nekā pārtiku. Nozīmīgi izdevumu posteņi ir elektrība (-2,6%), siltums (-9,5%). Nereti maksājumi par tiem notiek automātiski, vai vismaz tos mājsaimniecībā veic viens cilvēks, bet pārtikas un žurnālu cenas, tā teikt, zib gar acīm visiem. Lētāka nekā pirms gada bija degviela (-0,8%), arī to nevarētu saukt par sadzīvisku sīkumu. Katrs degvielas pirkums ir daudz lielāks par katras atsevišķas pārtikas vienības iegādi.

Vārdu sakot, lielā realitāte sevi no mozaīkas gabaliņiem ir salīmējusi tā, lai mūs visus pēc iespējas vairāk kaitinātu. Mēs nepārtraukti tiekam durstīti ar sīkām, bet nejaukām inflācijas adatām. Savukārt cenu samazināšanās citām precēm un pakalpojumiem ir kā mērena ūdens līmeņa pazemināšanās baseinā, to it kā var pamanīt, bet ir vieglāk ignorēt nekā adatu dūrienus.

Ir sagaidāms, ka šogad, 2025.gadā, vidējā inflācija būs ievērojami augstāka (ap 2,5%) nekā bija pērn (1,3%). Enerģijas cenu nomierināšanās pēc pandēmijas un kara sākuma šoka jau būs visumā atspoguļojusies patēriņa cenu datos, bet izmaksas uzņēmumiem kopumā augs, galvenais iemesls būs algu kāpums -mērenāks nekā 2023. - 2024.gadā, taču joprojām nozīmīgs. Par laimi, Vienlaikus var cerēt, ka inflācija būs mazāk emocionāli nepatīkama, cenu kāpums būs mazāk izteikts precēm un pakalpojumiem, kas veido visvieglāk pamanāmo realitātes daļu. Turklāt tālāk pagātnē attālināsies "miera laiku" cenu līmeņa atblāzma prātos. Varētu teikt, tas neatrisina problēmu, tikai to palīdz aizmirst. Taisnība, taču atcerēsimies, ka aug ne tikai cenas. Algas pērn bija apmēram par 32% augstākas nekā 2021.gadā, bet desmit gados tās ir augušas 2,2 reizes, kamēr cenas šajā laikā - par 46%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvenero: Baltijā bija vērojama par 39% augstāka vēja staciju izstrāde (+VIDEO)

Aizvadītajā nedēļā izstrādes apjoms pret patēriņu Latvijā bija 100%.

Ekonomika Latvijas rūpniecība atsākusi izaugsmi, informē Finanšu ministrija (+VIDEO)

Būtisku pieaugumu uzrādīja gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana.

Ekonomika Ventspils Ķīpsalā rādīs interesantu programmu tūristiem (+VIDEO)

Ventus var izmantot vairāk nekā 30 objektos, lai iegūtu atlaides biļetēm.

Ekonomika Darbu sācis Baltijas elektroenerģijas balansēšanas jaudu vienotais tirgus

Darbu sācis Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārvades sistēmas operatoru (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), AS "Elering" un AS "Litgrid" veidotais Baltijas balansēšanas jaudu tirgus, kas nodrošinās sistēmas balansēšanai un frekvenču kontrolei nepieciešamo jaudas rezervi pēc Baltijas valstu energosistēmu atvienošanās no Krievijas kontrolētā elektroenerģijas tīkla.

Lasiet arī

Ekonomika Ekonomists: "Šāda pārtikas cenu deflācija novembrī ir netipiska"

Inflācija Latvijā pēdējos mēnešos bijusi mazāk naska kā gaidīts. Attiecīgi prognozējam, ka šogad vidēji, inflācija varētu būt vēl nedaudz zem novembrī prognozētajiem 1,3%. 2025.gadā gaidām, ka inflācija varētu būt ap 2,6%.

Ekonomika Gada inflācija novembrī Latvijā sasniegusi 2,2%

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2023.gada novembri - palielinājās par 2,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Banku analītiķi Latvijā novembrī prognozē gada inflāciju 2,1-2,2% apmērā

Latvijā gada inflācija šogad novembrī varētu būt pakāpusies līdz 2,1-2,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Ekonomika Gada inflācija oktobrī Latvijā sasniegusi 2%

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2023.gada oktobri - palielinājās par 2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.