• Digna,
  • Jautrīte,
  • Kamila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kādi faktori palielina cenas Latvijā, stāstīja zinātnieks (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:00, 14.01.2025


"Inflācija ir augstāka par vidējo tām precēm un pakalpojumiem, par kuriem maksājumus veicam bieži".


Latvijas pircēji meklē alternatīvu.

Inflācijas kā problēmas uztvere ir visai saasināta, un šo apstākli nevar ignorēt, - pauž ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viens no joprojām krasās neapmierinātības iemesliem ir tas, ka cenu izmaiņas gada griezumā nav vienīgais iespējamais dzīves dārdzības izmaiņu mērījums. Kopējais cenu līmenis pērn vidēji bija par 29,4% augstāks nekā 2021.gadā. Atsevišķu produktu cenu kāpums ir bijis ļoti uzkrītošs arī nesenākā pagātnē, piemēram, sviests decembrī maksāja par 34,9% vairāk nekā pirms gada, bet šokolāde par 20,4% vairāk. Tas ir saistīts ar sviesta un kakao augstajām cenām biržās.

Cits ļoti svarīgs apstāklis - inflācija ir augstāka par vidējo tām precēm un pakalpojumiem, par kuriem maksājumus veicam bieži. Pasaules uztveri nosaka norises, par kurām saņem biežus atgādinājumus. Ikdienā pērkam pārtiku un bezalkoholiskos dzērienus, tie decembrī bija par 5,5% dārgāki nekā pirms gada. Tāpat regulāri saņemam atgādinājumus par sakaru pakalpojumu tarifu izmaiņām (+6,2%), apmeklējam frizētavu (+5,8%), maksājam par kursiem (+6,1%), pērkam laikrakstus un žurnālus (+18,2%).

Apģērbus un apavus, kas gada laikā sadārdzinājušies tikai par 0,3%, arī pērkam diezgan regulāri, tomēr daudz retāk nekā pārtiku. Nozīmīgi izdevumu posteņi ir elektrība (-2,6%), siltums (-9,5%). Nereti maksājumi par tiem notiek automātiski, vai vismaz tos mājsaimniecībā veic viens cilvēks, bet pārtikas un žurnālu cenas, tā teikt, zib gar acīm visiem. Lētāka nekā pirms gada bija degviela (-0,8%), arī to nevarētu saukt par sadzīvisku sīkumu. Katrs degvielas pirkums ir daudz lielāks par katras atsevišķas pārtikas vienības iegādi.

Vārdu sakot, lielā realitāte sevi no mozaīkas gabaliņiem ir salīmējusi tā, lai mūs visus pēc iespējas vairāk kaitinātu. Mēs nepārtraukti tiekam durstīti ar sīkām, bet nejaukām inflācijas adatām. Savukārt cenu samazināšanās citām precēm un pakalpojumiem ir kā mērena ūdens līmeņa pazemināšanās baseinā, to it kā var pamanīt, bet ir vieglāk ignorēt nekā adatu dūrienus.

Ir sagaidāms, ka šogad, 2025.gadā, vidējā inflācija būs ievērojami augstāka (ap 2,5%) nekā bija pērn (1,3%). Enerģijas cenu nomierināšanās pēc pandēmijas un kara sākuma šoka jau būs visumā atspoguļojusies patēriņa cenu datos, bet izmaksas uzņēmumiem kopumā augs, galvenais iemesls būs algu kāpums -mērenāks nekā 2023. - 2024.gadā, taču joprojām nozīmīgs. Par laimi, Vienlaikus var cerēt, ka inflācija būs mazāk emocionāli nepatīkama, cenu kāpums būs mazāk izteikts precēm un pakalpojumiem, kas veido visvieglāk pamanāmo realitātes daļu. Turklāt tālāk pagātnē attālināsies "miera laiku" cenu līmeņa atblāzma prātos. Varētu teikt, tas neatrisina problēmu, tikai to palīdz aizmirst. Taisnība, taču atcerēsimies, ka aug ne tikai cenas. Algas pērn bija apmēram par 32% augstākas nekā 2021.gadā, bet desmit gados tās ir augušas 2,2 reizes, kamēr cenas šajā laikā - par 46%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Valainis: "Tet" un LMT nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ekonomika Latvijas ekonomikas izaugsmes temps būs 4 reizes zemāks nekā Lietuvas (+VIDEO)

Pozitīvs signāls ir eksporta atjaunošanās - īpaši kokmateriālu, farmācijas, ķīmisko vielu un IT pakalpojumu jomās.

Ekonomika Taps vērienīga vēja enerģijas tehnoloģiju ražotne

Būs 650 darba vietas un ik gadu nodrošināta nodokļu nomaksa vismaz 7,8 milj. eiro apmērā.

Ekonomika EK laikam no 2028. līdz 2034.gadam piedāvā divu triljonu budžetu

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Lasiet arī

Sabiedrība Gada inflācija maijā Latvijā samazinājusies līdz 3,6%

Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Latvijā aprīlī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā aprīlī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Ekonomika Rinkēvičs sagaida pārtikas cenu kāpuma analīzi un ieteikumus

Atbildīgajām institūcijām, tostarp Latvijas Bankai un Konkurences padomei, ir jāizanalizē pārtikas cenu kāpuma cēloņi un jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem, nevis jānodarbojas ar atbildības "futbolu", trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ekonomika Ekonomisti: Inflācijas tempi samazināsies, bet pārtikas cenas turpinās augt

Inflācijas pieaugums šogad bremzēsies, bet pārtikas cenas turpinās augt, norāda banku ekonomisti.