• Lija,
  • Olīvija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Līdz 2050. gadam digitālās tehnoloģijas samazinās emisijas par 20% (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:08, 24.12.2024


Lietu interneta tīkls ļauj uzraudzīt dažādas sistēmas, piemēram, ūdens un elektrība skaitītājus, siltuma regulēšanas un ēku drošības sensorus.


Lietu interneta risinājumi apvieno zemas enerģijas patēriņa iespējas un ērtu integrāciju.

Latvijas uzņēmumos strauji ienāk lietu interneta (IoT) risinājumi, kas tuvākajos gados kļūs par nozīmīgu digitālās transformācijas sastāvdaļu. Šie tehnoloģiskie rīki palīdz optimizēt resursus, samazināt izmaksas un piedāvā ilgtspējīgus risinājumus. Eksperti norāda, ka ir svarīgi izvērtēt pirmos rezultātus un efektīvi plānot Eiropas Savienības fondu finansējuma izmantošanu nākotnē.

Pieeja digitāliem risinājumiem un finansējumam ir svarīgi aspekti ieguldījumu veikšanai dažādu tehnoloģisko risinājumu ieviešanā, lai uzņēmums palielinātu savu konkurētspēju, uzsver Ilze Lore, Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības departamenta direktore. Lietu interneta risinājumi piedāvā uzņēmumiem iespēju attālināti pārraudzīt resursus, optimizēt procesus un izvairīties no manuālo kļūdu radītajām izmaksām, kā arī šis digitālās tehnoloģijas piedāvā risinājumus, kas palīdz uzņēmumiem uzlabot drošību, vienlaikus, radot būtisku izmaksu samazinājumu.

“Lietu internets nav tikai tehnoloģiska inovācija – tā ir ekonomisks instruments, kas uzņēmumiem palīdz pārvērst izmaksas par efektivitāti, pārvaldot resursus gudrāk un ar zemākām izmaksām,” stāsta Kaspars Egliņš, “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) Lietu interneta biznesa vadītājs.

LMT lietu interneta tīkls ļauj uzraudzīt dažādas sistēmas, piemēram, ūdens un elektrība skaitītājus, siltuma regulēšanas un ēku drošības sensorus, kas palīdz novērst zaudējumus un samazināt izdevumus.

Ar lietu interneta risinājumiem uzņēmumi iegūst iespēju reāllaikā piekļūt kritiskiem datiem un automātiski identificēt potenciālās problēmas, piemēram, ūdens noplūdes, sasalšanas riskus vai plūsmas anomālijas, tādējādi novēršot lielākus zaudējumus. Dati tiek uzglabāti Latvijā, nodrošinot gan ātru piekļuvi, gan atbilstību augstākajiem drošības standartiem.

Šādi risinājumi ir jau veiksmīgi ieviesti pašvaldību uzņēmumos: "Rīgas siltums"; "Valmieras ūdens", "Mārupes komunālā saimniecība", "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" un citos, palīdzot optimizēt resursus un samazināt darbības izdevumus.

“Lietu interneta risinājumi, kas apvieno zemas enerģijas patēriņa iespējas un ērtu integrāciju, ļauj uzņēmumiem panākt ātru izmaksu ietaupījumu un ilgtspējīgu darbību, piemēram, Īrijas pasts, izmantojot lietu interneta tehnoloģiju, samazināja infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, atgūstot ieguldījumus jau deviņos mēnešos,” piebilst Ēriks Brisets, uzņēmuma “0g Baltics” vadītājs.

Ekonomikas ministrija, lai atbalstītu uzņēmumu digitālo transformāciju, piedāvā piecas Atveseļošanas fonda (ANM) atbalsta programmas ar kopējo finansējumu 174 miljoni eiro.

“Uzņēmumu atsaucība tehnoloģiju un programmatūru iegādei, kā arī jaunu produktu izstrādei, ir augsta. Mudinām arī citus uzņēmumus izmantot ANM sniegtās iespējas, lai palielinātu savu konkurētspēju,” uzsver Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības departamenta direktore.

Lietu interneta un digitālo tehnoloģiju plašāka izmantošana palīdz uzņēmumiem ne vien samazināt izmaksas un stiprināt konkurētspēju, bet arī sniedz ieguldījumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. “Digitālās tehnoloģijas būtiski samazina emisijas un veicina klimata pārmaiņu ierobežošanu. Tās tiek izmantotas kā līdzeklis oglekļa pēdas samazināšanai, veicinot ilgtspējīgu infrastruktūru, piemēram, zaļos datu centrus,” norāda Armands Gūtmanis, Šveices Tirdzniecības kameras Latvijā vadītājs. Viņš papildina, ka līdz 2050. gadam digitālās tehnoloģijas varētu samazināt emisijas par 20%
enerģētikas, materiālu un mobilitātes nozarēs, padarot tās par galveno sabiedroto klimatneitralitātes sasniegšanā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Lietuva lūgusi Latvijai papildu informāciju

Lietuva analizēs piedāvājumu pirkt airBaltic akcijas.

Ekonomika Pārkrauto naftas produktu apjoms Ventspils ostā pieaudzis par 66,5% (+VIDEO)

Puse no visām kravām, kā arī lielākais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija lejamkravu grupā.

Ekonomika Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā jūnija beigās pieaudzis līdz 5%

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad jūnija beigās bija 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

Ekonomika Premjere aicina diskutēt par valsts kapitālsabiedrību iespējamo kotēšanu biržā

Diskusijai sabiedrībā par valsts uzņēmumu iespējamo kotēšanu biržā ir jābūt, šādu pozīciju šodien žurnālistiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Lasiet arī

Sabiedrība Šogad pirmo reizi globālās temperatūras pieaugums varētu pārsniegt 1,5 grādus

Pagājušais mēnesis bija otrais siltākais novembris pasaulē kopš novērojumu sākuma, un, ja vien nenotiks neiespējamais, 2024.gads būs pirmais gads, kad tiks pārsniegts 1,5 grādu pēc Celsija skalas temperatūras pieaugums, pirmdien paziņoja Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S), kas veic klimata novērošanu.

Ekonomika Kūdra kā ekonomiskais resurss subsīdijās saņēms gandrīz 6 miljonu eiro (+VIDEO)

Tādējādi tiks mazināti klimata pārmaiņu riski un veicināta sociālekonomisko seku mazināšana Latvijā.

Pasaule Panāk vienošanos par 1,3 trilj. dolāru ikgadēju atvēlēšanu nabadzīgajām valstīm

ANO klimata pārmaiņu konferencē (COP29) Baku svētdien panākta vienošanās līdz 2035.gadam ik gadu nabadzīgākajām valstīm cīņai pret klimata pārmaiņām atvēlēt 1,3 triljonus ASV dolāru, no kuriem vismaz 300 miljardus segs industriāli attīstītās valstis.

Sabiedrība Latvijā prognozē krasta līnijas atkāpšanos par 47-72 metriem

Globālās sasilšanas dēļ kāpjot ūdens līmenim jūrā, līdz 2100.gadam Latvijā atkarībā no klimata pārmaiņu scenārija prognozēta krasta līnijas atkāpšanās vidēji par 47 līdz 72 metriem, teikts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ziņojumā "Latvijas jūras krasta līnijas attālinātā monitoringa sistēma un novērtējums".