2025. gads valsts finanšu sektorā ienesīs daudzas izmaiņas (+VIDEO)

2025.gadā sagaidāmi nozīmīgi darījumi kapitāla tirgos, kā arī plānotas izmaiņas atsevišķos tiesību aktos, kas tieši ietekmēs uzņēmējdarbības vidi Latvijā un kam būtiski pievērst uzmanību, plānojot jauno gadu.

Uzņēmumi aktīvi turpinās piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgū

2024.gadā būtiski pieauga uzņēmumu veikto parāda vērtspapīru emisiju skaits gan regulētajā tirgū, gan First North alternatīvajā tirgū. Salīdzinoši - 2024.gada janvārī Latvijas kapitāla tirgu veidoja 80 korporatīvās un alternatīvā tirgus obligāciju emisijas, bet 2024.gada beigās kopējais emisiju skaits, neskaitot valsts parāda vērtspapīrus, atsevišķos brīžos pārsniedza arī zīmīgo 100 emisiju skaitu.

Šobrīd daudzi uzņēmumi aktīvi gatavojas jaunām emisijām jau 2025.gada sākumā. Ņemot vērā potenciālo un esošo tirgus dalībnieku aktivitāti, arvien pieaugoša Latvijas emitentu aktivitāte, emitējot obligācijas un tās iekļaujot regulētajā vai alternatīvajā tirgū, sagaidāma arī 2025.gadā. Tāpat 2025.gadā sagaidāmi vairāki sākotnējie publiskie akciju piedāvājumi (IPO), kuru sagatavošanas process uzsākts jau šogad. Ņemot vērā Eiropas zaļo obligāciju standarta (EuGB) spēkā stāšanos 2024.gada beigās, 2025.gadā ir iespējama arī Latvijā pirmā EuGB emisija ilgtspējīgu un ES taksonomijai atbilstošo mērķu sasniegšanai.

Jauni tiesību akti patērētāju tiesību aizsardzības jomā

2025.gada 28.jūnijā spēkā stāsies Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums, kura mērķis ir nodrošināt, ka preces un pakalpojumi kļūst pieejamāki personām ar invaliditāti un citiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Likums uzliks pienākumu uzņēmumiem pielāgot savus piedāvājumus, lai tos varētu izmantot, pielietojot dažādus sensoros kanālus, piemēram, redzi, dzirdi vai tausti. Šīs izmaiņas skars virkni preču un pakalpojumu, piemēram, viedtālruņus, datorprogrammas, bankomātus, saziņu finanšu jomā, digitālās platformas, u.c. Finanšu iestādēm būs jāpielāgo pakalpojumu līgumu teksti, savas digitālās platformas un pašapkalpošanās termināļi, tostarp bankomāti, un jānodrošina tie ar taustes elementiem, audio vadlīnijām un jāpielāgo personām ratiņkrēslos. Finanšu pakalpojumu informācijai būs jābūt pieejamai alternatīvos formātos, piemēram, Braila rakstā, lielā drukā vai audio formātā. Turklāt būs jāapmāca darbinieki, lai efektīvi sazinātos ar klientiem ar invaliditāti, un jāpielāgo elektronisko sakaru pakalpojumi, nodrošinot, piemēram, reāllaika teksta saziņu papildus balss saziņai.

Vienlaikus līdz 2025.gada 20.novembrim Latvijā ir jāievieš jauna Patēriņa kredītlīgumu direktīva (CCD2), kas attiecas uz mazāka apmēra kredītiem un "Pērc tagad, maksā vēlāk" (BNPL) produktiem. Šī direktīva paredz jaunas prasības pārskatāmības uzlabošanai un bezatbildīgas kreditēšanas novēršanai, nosaka stingrākas prasības kredītu reklāmām un aizliedz izmantot maldinošus formulējumus, kas varētu veicināt neapdomīgu aizņemšanos. Lai varētu efektīvi piemērot jaunās prasības, komersantiem ir aktīvi jāplāno grozījumu izstrāde kreditēšanas procedūrās un laicīgi jānodrošina pakalpojumu praktiskā atbilstība CCD2 prasībām.

AML jomā - salīdzinoši maz izmaiņu; sankciju piemērošana saglabās savu nozīmi

2024.gadā likumdevējs atcēla virkni nesamērīgu prasību AML jomā, piemēram, tiesību aktos precizējot politiski nozīmīgas personas definīciju, no tās izslēdzot mazbērnus, kā arī paredzot izņēmumus pakalpojumiem grupas ietvaros. Latvijas Banka pabeidza horizontālo pārbaudi par to, kā labāk finanšu iestādēm pārvaldīt risku un uzņemties to. 2025.gads drīzāk nesīs maz jaunumus šajā jomā, izņemot to, ka Latvija pabeigs Moneyval 6. novērtēšanas kārtu, kā arī sāks gatavoties jaunās AML regulas izpildei, kas prasīs būtiskus grozījumus nacionālajā tiesiskajā regulējumā.

Savukārt sankciju jomas attīstība ir atkarīga no nenoteiktas ģeopolitiskās situācijas. Visticamāk, 2025.gads joprojām būs sankciju zīmē, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā. Latvijā sagaidāma sankciju apiešanas direktīvas ieviešana, kas, iespējams, var paredzēt administratīvās atbildības ieviešanu mazāk nozīmīgiem pārkāpumiem sankciju jomā, kā arī ziņošanu par sankcijām vienai iestādei, nevis vairākām. Nemainīgi paliek riski, kas saistīti ar sankciju apiešanu un pārkāpšanu, jo šīs darbības rada nelikumīgi iegūtus līdzekļus. Ņemot vērā arī Latvijas uzņēmumu iesaistīšanos sankciju apiešanā, par ko liecina iestāžu publiskā komunikācija, šādu līdzekļu legalizācijas riski tikai pieaugs. Lielākais izaicinājums sankciju jomā finanšu iestādēm būs jaunā zibmaksājumu regula, kas paredz ierobežojumu pārbaudīt zibmaksājumus pret ES sankciju sarakstiem. Nenoteiktība jaunā regulējuma izpildē joprojām ir ļoti liela.

Maksājumu pakalpojumu jomā dominēs drošas un iekļaujošas vides nodrošināšanas prasības

Jaunais gads maksājumu jomā nesīs vairākas būtiskas pārmaiņas, ko veicina jauni regulējumi un tehnoloģiskie sasniegumi, kas vērsti uz drošību un iekļaujošu digitālo vidi. Viena no nozīmīgākajām izmaiņām ir DORA regulas jeb Digital Operational Resilience Act pilnīga ieviešana no 2025.gada 17.janvāra, kas uzliek par pienākumu finanšu iestādēm stiprināt digitālās darbības noturību un ar IKT ārpakalpojumiem saistītu risku pārvaldību.

Vienlaikus pāreja uz zibmaksājumiem turpina iegūt arvien lielāku nozīmi, kļūstot par jauno maksājumu standartu visā ES. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdz 2025.gada 9.janvārim ir jānodrošina zibmaksājumu saņemšana, bet līdz 2025.gada 9.oktobrim - zibmaksājumu nosūtīšanu. Tas veicinās to ātrāku ieviešanu banku un maksājumu pakalpojumu sniedzēju vidū, kā arī samazinās pakalpojuma izmaksas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Turpmāk maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs arī pienākums nodrošināt jaunu pakalpojumu saviem klientiem - maksājuma saņēmēja pārbaudi (validāciju) ar mērķi mazināt finanšu krāpšanas gadījumu skaitu. Šī pārbaude būs jāveic arī maksājumiem, kas tiek veikti starp dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Līdzīgi kā patērētāju tiesību aizsardzības jomā, arī maksājumu pakalpojumu jomā 2025.gads nesīs izaicinājumus, kas izriet no Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma piemērošanas, sākot ar 2025.gada 28.jūniju. Likums paredzēs pienākumus veicināt preču un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un visām personām, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, un tā neievērošana var radīt ne tikai finansiālas sekas soda veidā, bet arī kaitēt uzņēmuma reputācijai.

Tāpat prognozējams, ka 2025.gadā ES pabeigs darbu pie jaunās Maksājumu pakalpojumu regulas (PSR) pieņemšanas, kuras mērķis ir modernizēt līdzšinējās otrās pārskatītās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) izveidoto ietvaru. Topošais regulējums lielu uzsvaru liks uz stingrākiem finanšu krāpšanas novēršanas pasākumiem, kas ir kļuvuši par nozīmīgu problēmu globāli.

Izmaiņas komercķīlu un hipotēku regulējumā

2025.gads gaidāmas izmaiņas publiski reģistrētiem nodrošinājumiem, komercķīlām un hipotēkām. Pēc pozitīvās Zemesgrāmatu pieredzes, beidzot arī sniedzot dokumentus Komercķīlu reģistrā, pusēm būs izvēles iespēja - iesniegt tikai komercķīlas līgumu vai arī komercķīlas līgumu kopā ar dokumentu, no kura izrietošie prasījumi nodrošināti ar komercķīlu. Šīs izmaiņas būtiski mazinās administratīvo slogu un izmaksas gadījumos, kad ar komercķīlu tiek nodrošināmās prasības izriet no apjomīgu darījumu dokumentiem, kad tie nav sagatavoti latviešu valodā.

Savukārt attiecībā uz Zemesgrāmatām beidzot tiek diskutēts par valsts nodevas aprēķinu, kas ilgu laiku bija 0,1% no aizdevuma summas, neatkarīgi no darījuma struktūras. Proti, 2025.gadā ir izredzes, ka Saeima tomēr lems par līdzšinējās 0,1% likmes pielāgošanu konkrētam darījumam, tajā skaitā arī atvieglojot aizdevumu refinansēšanas darījumus. Papildus vēršam uzmanību, ka izsludināti Zemesgrāmatu likuma grozījumi, kas ar 2025.gada 1.janvāri nosaka ķīlas ņēmējam pienākumu atklāt savu patiesā labuma guvēju (jeb PLG), kas radīs īpašus izaicinājumus juridiskām personām un juridiskajiem veidojumiem, kas reģistrēti ārpus Latvijas vai ārpus Eiropas Savienības (piemēram, ārpus ES reģistrētam ķīlas ņēmējam iesākumā tā PLG būs jāatklāj Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā).

Grozījumi Civillikumā un Notariāta likumā saistībā ar būtiskām izmaiņām mantošanas jomā

2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā grozījumi Civillikumā un Notariāta likumā, kas paredz būtiskas izmaiņas mantošanas jomā. Finanšu iestādēm ir īpaši nozīmīgi, ka tiek ieviesta ierobežota mantinieka atbildība par mantojuma atstājēja parādiem, kas līdz šim bija iespējams, piemērojot inventāra tiesību. Tas nozīmē, ka var būt gadījumi, kad kredīta devējiem var būt jāsamazina kredīta atlikums, ja mantojuma atstājēja mantas objektīvā vērtība ir mazāka par kredīta atlikumu.

Kreditoriem jāpievērš uzmanība, vai mantojuma vērtība mantojuma sarakstā ir noteikta objektīvi, un šim nolūkam kreditors var prasīt zvērinātam tiesu izpildītājam novērtēšanai piesaistīt neatkarīgu vērtētāju. Tāpat kreditoriem jāpievērš uzmanība, vai nepastāv gadījumi, kad mantinieks tomēr nebauda ierobežotu atbildību par mantojuma atstājēja parādiem (galvojums, līdzaizņēmējs). Vēl ir virkne neskaidrību par jaunās reformas sekām, tostarp, kā praktiski piemērot jauno regulējumu atkarībā no tā, kad iestājusies mantojuma atstājēja nāve (materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošana laikā).