Šī gada 3. ceturksnī algas Latvijā pieauga par 9,9%, un šāds algu kāpums turpina pārsniegt gaidas, pauž ekonomists Pēteris Strautiņš.
Vidējā bruto alga jūlijā - septembrī sasniedza 1703 eiro, bet vidējā neto alga: 1231 eiro. Protams, vienmēr jāpieļauj iespēja, ka notiek ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās, publicētie dati ietver legāli izmaksātās algas. Taču šis efekts nevar būt tik liels, lai datos redzamais reālo algu kāpums būtu ilūzija apstākļos, kad inflācijas 3. ceturksnī gandrīz nebija. Statistiķu aprēķinātais reālo algu kāpums 3.ceturksnī bija 8,3%, bet vidēji pēdējā gada laikā (no 2023.gada oktobra) tas bija 8,7%. Tātad notiek gaidītā reālo algu kāpuma bremzēšanās, bet ļoti pakāpeniski. Šobrīd diemžēl vairs nevar teikt, ka inflācijas "gandrīz" nav, tāpēc reālo algu kāpums bremzēsies, bet joprojām būs pozitīvs skaitlis arī turpmāk. Nākamgad reālo algu pieaugums varētu būt 3-5% robežās.
Vēl ir svarīgi atzīmēt, ka algu mediāna pieauga nedaudz straujāk (+10,8%), tātad algu nevienlīdzība samazinājās. Kontrastus mazināja tas, ka četrās nozarēs ar zemāko atalgojumu tās auga straujāk par vidējo. Paātrināts atalgojuma pieaugums bija arī divos reģionos ar zemākajiem ienākumiem - Latgalē un Vidzemē. Tas ir skaidrojams ar sabiedriskā sektora lielo īpatsvaru šo reģionu ekonomikās. Alga, ko saņēma "visvidējākais" algotā darba veicējs, sasniedza 1385 eiro. Šī nianse nereti rada nesaprašanās starp uzņēmumiem un darbiniekiem. Tas, ka cilvēks saņem mazāk par vidējo algu, vēl nenozīmē, ka viņš pieder pie vājāk atalgotās darbaspēka puses.
Algu kāpums sabiedriskajā sektorā joprojām ir straujāks, bet starpība samazinās. 3. ceturksnī atalgojuma pieauguma rādītāji bija attiecīgi 12,3% un 9,0%. 2. ceturksnī starpība bija 4,1 procentpunkti (pp), bet gada sākumā pat 7,4 pp. Plaisa starp sabiedriskā un privātā sektoru atalgojuma līknēm pavērās pērn rudenī, pirms tam gadiem ilgi abās darba tirgus daļās algas auga ļoti līdzīgi, starpībai ar retiem izņēmumiem turoties 2pp robežās. Īslaicīgs algu kāpuma tempa pārākums sabiedriskajā sektorā bija nepieciešams kā korekcija atalgojuma līmenim, kas nav konkurētspējīgs un šķiet neatbilstošs prasītajai kvalifikācijai. Straujākais algu kāpums nozaru starpā 3. ceturksnī bija izglītībā jeb +19,2%.
Arī pieaugums par 9% privātajā sektorā ir daudz brīdī, kad cenas gandrīz nemainās, bet reālais IKP mīņājas uz vietas. Kļūst arvien grūtāk saprast, kā Latvijas uzņēmumi spēj turēt šādu finansiālu slodzi. Ir populārs ekonomistu teiciens - ja kaut kas nevar turpināties bezgalīgi, tas neturpināsies. Nākamā gada valsts budžeta tapšanas laikā izskanējušie vēstījumi par atalgojuma dinamiku sabiedriskajā sektorā un ekonomikas perspektīvām kopumā ir skaidrs signāls, kas palīdzēs nākamgad uzņēmumiem pievērsties konkurētspējas stiprināšanai. Latvijas Bankas nesen publicētie dati par Latvijas eksporta tirgus daļu samazināšanos pasaulē ir atgādinājums, ka braukšana ar pārkarsušu dzinēju var tam nodarīt paliekošu kaitējumu.
Taču pagaidām algota darba veicēji var justies labi. Lai cik grūti latvietim būtu to atzīt, dzīve kļūst labāka, reālie ienākumi aug, un tas sāk ietekmēt arī aptaujās izmērīto noskaņojumu. Novembra sākumā Latvijas iedzīvotāju vairākums domāja, ka pēdējos 12 mēnešos viņu labklājība uzlabojās, un tā ir pirmā reize kopš 2021.gada decembra. Patērētāju noskaņojuma kopējais indekss ir augstākais kopš 2021.gada oktobra. Savukārt indekss, kas mēra uzņēmumu plānus pieņemt jaunus darbiniekus, ir augstākais kopš 2022.gada februāra. Laime neaugs tik strauji, taču tā būs taisnīgāk sadalīta.