Piekrastes ūdeņos šogad palielināts mencu piezvejas limits par 16 tonnām

Grozījumos ZM 2023.gada 20.decembra lēmumā "Par zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību papildu regulējumu Baltijas jūrā 2024.gadā" teikts, ka zvejniecības nozares nevalstiskās organizācijas un Zivsaimniecības konsultatīvā padome rakstiskajā lēmumu pieņemšanas procedūrā 2024.gada 11.novembrī atbalstīja iedalītā mencu piezvejas limita palielināšanu Baltijas jūras piekrastes komerczvejai 2024.gadam par papildu 16 tonnām, apjomu pārdalot no plekstu, reņģu un brētliņu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem atlikušā 19 tonnu mencu piezvejas apjoma.

Latvijai mencas piezvejas kvota Baltijas jūras 25.-32. apakšrajonos 2024.gadā noteikta 51 tonnas apmērā. Veicot komerczveju piekrastes ūdeņos līdz šim bija atļauts piezvejot 18 tonnas mencu, zvejojot reņģes un brētliņas aiz jūras piekrastes ūdeņiem - trīs tonnas, bet zvejojot plekstes aiz jūras piekrastes ūdeņiem - 30 tonnas.

Pēc Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā pieejamās informācijas secināms, ka 2024.gada 4.novembrī komerczvejā piekrastes ūdeņos mencu piezvejas apjoms sasniedza 20,8 tonnas. Savukārt reņģu un brētliņu zvejā Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) mencas šogad nav piezvejotas, bet plekstu zveja nav notikusi.

Tāpēc priekšlikums par mencu nozvejas kvotu pārdalīšanu tika iesniegts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un 2024.gada 12.novembrī saņemts ministrijas saskaņojums. Grozījumos minēts, ka no atlikušā kopējā piezvejas kvotas apjoma - 37 tonnām, šogad komerczvejai piekrastes ūdeņos noteikts limits 34 tonnu apmērā, bet reņģu, brētliņu, un plekstu zvejai Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajonā) aiz jūras piekrastes ūdeņiem - rezervēts trīs tonnu mencu piezvejas apjoms.

Zvejniecības likumā noteikts, ka ZM, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar VARAM var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku.

Ministrijai atļauts ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

ZM organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu ES dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

Jau ziņots, ka nākamgad Latvijas zvejnieku iespējas zvejot brētliņas Baltijas jūrā provizoriski samazināsies par 30,6%, salīdzinot ar 2024.gadu, un tie varēs nozvejot līdz 19 299 tonnām brētliņu. Vienlaikus reņģu zvejas limits Rīgas jūras līcī Latvijas zvejniekiem 2025.gadā provizoriski būs 22 408 tonnas, kas ir par 10% vairāk nekā šogad, bet Baltijas jūrā - 2326 tonnas, kas ir 2,1 reizi vairāk.

Mencas piezvejas iespējas no 22. līdz 24. zvejas apakšrajonam Latvijas zvejniekiem provizoriski būs desmit tonnas, kas ir par 17% mazāk nekā šogad, piezvejas iespējas no 25. līdz 32. zvejas apakšrajonam provizoriski būs 37 tonnas, kas ir par 27% mazāk nekā šogad, bet par lašu piezvejas limitu plānots noteikt 4585 zivis, kas ir par 36% mazāk nekā pērn.