• Alita,
  • Elita,
  • Liesma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Valsts kontrole aicina mērķtiecīgāk plānot Emisijas kvotu līdzekļu izlietojumu

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 08:44, 13.11.2024


Latvijai nepieciešams mērķtiecīgāk plānot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojumu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).


Foto: LETA

Kā liecina VK sniegtā informācija, revīzijā "Vai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļi tiek plānoti izmaksu efektīvā veidā?" atklājies, ka siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana nenotiek ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Turklāt pieejamais finansējums ilgstoši netiek izmantots klimata pārmaiņu mazināšanai, līdz 2023.gada beigām uzkrājot jau 320 miljonus eiro, tādējādi neveicinot Latvijai noteikto SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Emisijas kvota ir pieļāvums emitēt SEG, ko uzņēmumiem un valstīm piešķir Eiropas Savienība (ES), lai ierobežotu emisijas un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Savukārt EKII ir līdzekļi, kas iegūti no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas, un kuri ir novirzāmi pasākumiem klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai.

Kā norāda VK, salīdzinot visu līdz šim īstenoto astoņu EKII projektu konkursu izmaksu efektivitāti ar citu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu izmaksu efektivitāti, redzams, ka visi līdz šim īstenotie EKII projektu konkursi ir ar salīdzinoši zemu izmaksu efektivitāti - tie ir par 14 līdz pat 88 reizēm dārgāki nekā citi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi. Turklāt arī turpmākie no EKII līdzekļiem līdzfinansējamie pasākumi Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) 2024.gadā aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir noteikti bez to izmaksu efektivitātes izvērtējuma.

Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka norāda, ka klimata politikas mērķus nav iespējams sasniegt bez finanšu investīcijām, taču vienlaikus jāapzinās, ka finanšu resursi ir ierobežoti un tāpēc nepieciešams izvērtēt optimālos to ieguldīšanas risinājumus. Viņa vērš uzmanību, ka jau pirms septiņiem gadiem, vērtējot klimata pārmaiņu samazināšanai paredzēto līdzekļu izlietojumu Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) un EKII ietvaros, VK secināja, ka tie tiek ieguldīti neefektīvos projektos.

"Tolaik sniegtais ieteikums par prioritāri atbalstāmo pasākumu noteikšanu, balstoties uz izmaksu efektivitātes aprēķiniem, netika ieviests. Diemžēl iepriekšējā pieredze nav ņemta vērā un attiecīgi nav izmantota darbības efektivitātes paaugstināšanai. Arī šī revīzija liecina, ka joprojām nav veikta datos balstīta EKII pasākumu atlase," secina Vilka.

Konstatēts arī, ka pieejamie EKII līdzekļi netiek savlaicīgi izmantoti klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanai. Līdz 2023.gada beigām Latvijā no pieejamā EKII finansējuma - 489 miljoniem eiro - ir izlietoti tikai 34% jeb 169 miljoni eiro. Ātrāka SEG emisijas samazinošu pasākumu īstenošana ir izmaksu efektīvāka, tomēr EKII finansējums tiek izmantots tikai četru līdz sešu gadu laikā pēc tā saņemšanas, norāda VK.

Revidenti aplēsuši, ka, ilgstoši neizmantojot pieejamo EKII finansējumu, līdz 2023.gada beigām tā vērtība ir samazinājusies jau par 70 miljoniem eiro. Tādējādi nav izmantota iespēja īstenot pasākumus, kas SEG emisijas samazinātu vidēji par 9012 tonnām gadā. Turklāt tikai 86 miljoni eiro jeb 51% no izlietotā EKII finansējuma ir izmantots SEG emisiju samazinošu pasākumu īstenošanai, bet 76 miljoni eiro jeb 45% - izmantots atbalstam elektroenerģijas galalietotājiem - pasākumam, kas nav radījis SEG emisiju samazināšanos.

KEM esot norādījusi uz ierobežotu kapacitāti jaunu projektu konkursu sagatavošanai, kas kavē EKII finansējuma izlietošanu. Tomēr tā nav piedāvājusi nozaru ministrijām iespēju izmantot pieejamo EKII finansējumu un iesaistīties, lai arī tās ir norādījušas uz finansējuma nepieciešamību un gatavību iesaistīties jaunu projektu konkursu nolikumu izstrādē par to atbildībā esošajām jomām, atzīmē VK.

Revīzijā secināts, ka izdevumi EKII administrēšanai pieaug, taču rezultatīvie rādītāji nemainās. Neskatoties uz to, ka EKII finansējuma izlietojuma līmenis Latvijā ir četras reizes zemāks nekā ES dalībvalstīs kopumā, EKII administrēšanas izdevumi 2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, ir pieauguši gandrīz trīskārt, sasniedzot 3,1 miljonu eiro. Savukārt 2024.gadā šie izdevumi ir par 54% lielāki nekā 2023.gadā, veidojot 4,7 miljonus eiro.

VK atzīmē, ka no 2023.gada EKII administrācijas finansējums ir paredzēts 26 amata vietām, kas ir par desmit vairāk nekā 2022.gadā. No šī finansējuma atlīdzību izmaksā ne tikai ar klimata jomu tieši saistītajiem darbiniekiem, bet 100% apmērā arī citiem KEM darbiniekiem, piemēram, valsts sekretāram, ministra biroja vadītājam un parlamentārajam sekretāram. Ņemot vērā šogad Ministru kabineta atbalstīto 21 jaunas amata vietas izveidi KEM, esot sagaidāms, ka no EKII finansētie atlīdzības izdevumi, kā arī kopējie administrēšanas izdevumi turpinās pieaugt.

VK arī norāda, ka EKII līdzekļu izlietojumā trūkst caurskatāmības un sabiedrības iesaistes. Lai gan KEM katru gadu līdz 1.aprīlim jāiesniedz Ministru kabinetam informatīvais ziņojums par izsoļu ieņēmumu izmantošanu iepriekšējā gadā, tajā skaitā par panākto SEG emisijas samazinājumu, tomēr līdz novembrim informatīvais ziņojums par 2023.gadu vēl nav iesniegts. Savukārt iepriekšējo gadu ziņojumos neesot sniegta pilnīga informācija. Piemēram, ziņojumā par 2022.gadu nav sniegta informācija par vienreizējā pasākumā atbalstam elektroenerģijas galalietotājiem izlietotajiem 76 miljoniem eiro jeb 82% no EKII 2022.gadā izlietotā finansējuma, trklāt nevienā ziņojumā nav informācijas par pieejamo EKII atlikumu, atzīmē VK.

Revidenti uzskata, ka sabiedrības iesaiste EKII efektivitātes pilnveidošanā ir formāla. Lai gan ir izveidota EKII konsultatīvā padome, kuras mērķis ir sekmēt EKII līdzekļu izlietojuma caurredzamību un iesaistīt sabiedrības pārstāvjus EKII vadības un īstenošanas uzraudzībā, tā nav sasaukta jau vairāk nekā sešus gadus. Līdz ar to secināms, ka lēmumi par EKII finansējuma izlietojumu ir pieņemti bez sabiedrības līdzdalības, nenodrošinot dažādu interešu balansu lēmumu pieņemšanas procesā.

Revīzijā KEM sniegti četri ieteikumi. Viena ieteikuma mērķis ir panākt, lai visi EKII pasākumi tiktu atlasīti, balstoties uz izmaksu efektivitātes aprēķiniem. Otrs ieteikums ir vērsts uz to, lai izmaksu efektivitāte atlasītajos prioritārajos EKII pasākumos uzlabotos vismaz par 30%, salīdzinot ar līdzšinējo izmaksu efektivitāti. Trešais ieteikums ir mērķēts uz to, lai no EKII finansējuma apmaksājamo administrācijas izdevumu apmērs nepārsniegtu 7% no EKII projektu konkursos izmaksātā finansējuma gadā. Savukārt no emisijas kvotu izsolēm iegūtos līdzekļus revidenti iesaka izlietot vidēji trīs gadu laikā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Valdība atļauj palielināt "Latvenergo" koncerna kopējās personāla izmaksas

Valdība otrdien nolēma atļaut 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas AS "Latvenergo" koncernā par 4,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

Ekonomika Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms samazinājies par 25,6%

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma šogad astoņos mēnešos Latvijā samazinājies par 25,6%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, un bija 5,812 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie dati.

Ekonomika «Stena Line» patlaban neplāno sākt prāmju satiksmi no Rīgas

Zviedrijas prāmju operators "Stena Line" patlaban neplāno sākt prāmju satiksmi no Rīgas, aģentūrai LETA norādīja "Stena Line" pārstāvji.

Ekonomika ATD pārvadātājiem protesta akcijas laikā piemēros līgumā noteiktos sodus

Autotransporta direkcija (ATD) pārvadātāju protesta akcijas laikā otrdien, 16.septembrī, par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm, informēja direkcijā.

Lasiet arī

Sabiedrība Kulbergs piedāvās savu kandidatūru premjera amatam

Deputāts, darbību izbeigušās "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs (AS) apņēmies savu kandidatūru virzīt premjera amatam.

Kriminālziņas Rīgā satiksmes negadījumā cietuši divi policisti

Rīgā trešdien, dodoties uz izsaukumu, satiksmes negadījumā cietuši divi policisti, informēja Valsts policijā (VP).

Kriminālziņas Astoņās vietās konstatēti bez atļaujas turēti invazīvie dzīvnieki

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vasarā ir veikusi 12 pārbaudes savvaļas dzīvnieku turēšanas vietās un privātkolekcijās un astoņos gadījumos atklājusi bez atļaujas turētas invazīvo dzīvnieku sugas, aģentūru LETA informēja DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītāja Karīna Lazdāne.

Sabiedrība Tumšajā laikā gaisa telpa Latvijas pierobežā būs slēgta līdz 8.oktobrim

Turpinot ierobežojumus Latvijas gaisa telpas zonā pie austrumu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, no 18.septembra līdz 8.oktobrim tā tiks slēgta diennakts tumšajā laikā no plkst.20 vakarā līdz plkst.7 rītā, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā.

Sports NBA komisārs: Eiropas līga varētu parādīties jau pēc dažiem gadiem

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komisārs Ādams Silvers otrdien paziņoja, ka NBA Eiropas līga varētu debitēt pēc diviem vai trim gadiem.

Kriminālziņas Naktī Rīgā ugunsgrēka dēļ no dzīvojamās mājas evakuējušies ap 50 cilvēki

Aizvadītajā naktī Rīgā ugunsgrēka dēļ no kādas dzīvojamās mājas Brīvības ielā evakuējās ap 50 cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).