• Leo,
  • Leonards,
  • Leons,
  • Linards
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


RTU ir izveidojusi darba grupu dronu nozares attīstībai (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 10:48, 06.11.2024


Piedalīšanās starptautiskos zinātnes un inovāciju projektos sadarbībā ar ārvalstu akadēmiskajiem un industrijas partneriem ir viens no uzdevumiem.


Latvijas bezpilota lidaparāti ir pieprasīti visā pasaulē.

Apvienojot zinātniskās un inovāciju veicināšanas kompetences, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir izveidojusi jauna veida akadēmisko grupu, kas radīs jaunas zināšanas un inovatīvus risinājumus bezpilota – gaisa, sauszemes, ūdens un zemūdens – tehnoloģiju jomā. Akadēmiskajai grupai ir ambiciozs mērķis – kļūt par nacionāla un Baltijas līmeņa līderi dronu tehnoloģiju pētniecībā un attīstībā.

Akadēmiskā grupa arī koordinēs RTU sadarbību ar industriju šajos jautājumos, lai uzņēmumiem un organizācijām būtu vieglāk rast potenciālos sadarbības partnerus universitātē.
Tā būs arī platforma studentu iesaistei šo tehnoloģiju pētniecībā un inovācijās, tostarp perspektīvā varētu veidoties sadarbība arī noslēgumu darbu izstrādē, mobilitātē utt. Tiek apsvērta arī studentu dronu komandas izveide sadarbībā ar kādu industriālu partneri, palīdzot topošajiem profesionāļiem gūt un pilnveidot dažādas prasmes.

“Kompetences dronu tehnoloģiju jomā ir vairākām RTU struktūrvienībās. Lai varētu radīt jaunas zināšanas, mērķtiecīgi attīstīt tehnoloģijas, pilnvērtīgi sadarboties ar industriju, iesaistīt studentus un jaunos zinātniekus, bija svarīgi tās identificēt un apvienot vienotā platformā,” pauž RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes inovāciju prodekāns, jaunās akadēmiskās grupas vadītājs Ivo Vaicis.

Jaunajā akadēmiskajā grupā apvienojušies vairāku RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes institūtu – Mašīnbūves un biomedicīnas inženierijas, Aeronautikas, kosmosa inženierijas un transporta, kā arī Augstas veiktspējas materiālu un konstrukciju institūta – zinātnieki, kuriem ir kompetences materiālu, konstrukciju, mehānisko risinājumu, aerodinamikas utt. jomā. Savukārt iesaistītie Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta un Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta pētnieki ir starptautiski augstu novērtēti informācijas un komunikācijas risinājumu, mākslīgā intelekta, sensoru, čipu tehnoloģiju pētniecībā un attīstībā. Grupā darbojas arī Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūta un Materiālu un virsmas tehnoloģiju institūta zinātnieki, kuri tostarp attīsta dažādus pārklājumus. Grupā iesaistījušies arī RTU Augstas veikstpējas skaitļošanas centra, kā arī Zinātnes un inovāciju centra Inovatīvu produktu izstrādes un Inovāciju ekosistēmu attīstība nodaļas pārstāvji.

Dalība grupā ir brīvprātīga, tai var pievienoties arī citu struktūrvienību pārstāvji ar interesi, zināšanām un kompetencēm, kas nepieciešamas šīs nozares attīstībai. Šovasar veidota dronu kompetenču matrica apliecina, ka ir vēl vairākas struktūrvienības, kuras potenciāli varētu pievienoties.

Jaunā akadēmiskā grupa sadarbojas arī ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, kas no nākamā gada 1. aprīļa integrēsies RTU zinātnes ekosistēmā kā atsevišķa struktūrvienība. Ciešas sadarbības saites veidojas arī ar vienu no pasaules top500 universitātēm – Turīnas Politehnisko universitāti. Kā norāda I. Vaicis, tā ir augstu novērtēta dronu tehnoloģiju attīstībā gan civiliem, gan militāriem lietojumiem, sadarbojas ar globālo aviācijas, aizsardzības un drošības jomas uzņēmumu “Leonardo”. RTU, apliecinot sevi kā spēcīgu sadarbības partneri, varētu pavērties iespējas iesaistīties pētniecības un attīstības projektos konsorcijā ar Turīnas Politehnisko universitāti. Potenciālie sadarbības virzieni ar Itālijas universitāti varētu būt vairāki, tostarp dronu lietojums lauksaimniecībā, piemēram, precīzā augu apsmidzināšanā atbilstoši vides prasībām, droša lidojumu maršrutu plānošana un pielāgošana, piemēram, virs apdzīvotām vietām preču piegādei, dronu izmantošana konstrukciju apsekošanā utt.

Piedalīšanās starptautiskos zinātnes un inovāciju projektos sadarbībā ar ārvalstu akadēmiskajiem un industrijas partneriem ir viens no grupas darbības uzdevumiem. Tai arī jāatbalsta valsts drošības organizācijas, jāveido un jāveicina sadarbība ar nacionālo industriju militāra un industriāla lietojuma dronu attīstībai, jāsekmē tehnoloģiju pārnese un komercializācija. I. Vaicis stāsta, ka industrijai ir interese par sadarbību, piemēram, aerodinamikas izpētē. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, viņš lēš, ka dronu risinājumi kļūs arvien aktuālāki un RTU palīdzēs uzņēmumiem īstenot pētniecības un attīstības projektus.

Jaunā akadēmiskā grupa darbojas RTU Inovāciju prorektora dienesta pārziņā. Lai sekmētu starpdisciplināru sadarbību zinātnē un inovācijās, RTU tiks veidotas arī citas akadēmiskās grupas.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Vēja parks pie Kuldīgas un Saldus varēs saražot 6% valsts enerģijas (+VIDEO)

Iedzīvotāji atzinīgi novērtēja informāciju par projekta attīstības procesu un papildu ieguvumiem.

Ekonomika Latvijā stagnē rūpniecības produkcijas izlaide

Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad trešajā ceturksnī, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaugusi par 0,1% salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Latvijas Banka: Eksports no Latvijas uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels

Vairāk nekā 2,5 gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas eksports uz Krieviju joprojām ir salīdzinoši liels - kopējā preču eksportā šogad līdz augustam Krievija veidoja 5,7%, ierindojoties ceturtajā vietā aiz Lietuvas, Igaunijas un Vācijas un dalot pozīciju ar Zviedriju, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Ekonomika AST: «‎Neatkarīgai Latvijai nepieciešama neatkarīga energosistēma» (+VIDEO)

Nākamais solis ir uzsākt Baltijas valstu kopīgu pētījumu, lai izvērtētu Baltijas enerģētikas mezgla – centrālā punkta izveides potenciālu.

Lasiet arī