• Bernedīne,
  • Biruta,
  • Mairita
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Elektroenerģijas vidējā cena oktobrī Latvijā palielinājās par 5%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 12:44, 06.11.2024


Elektroenerģijas vidējā cena oktobrī Latvijā pieauga par 5% salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn, bet salīdzinājumā ar septembri elektroenerģijas cena palielinājās par 9%, veidojot 91,38 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.


Foto: LETA

Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena arī bija 91,38 eiro par MWh, bet Igaunijā - 91,37 eiro par MWh.

Elektroenerģijas cenu pieaugumu galvenokārt veicināja elektroenerģijas izstrādes kritums pieaugoša patēriņa apstākļos, sākoties gada aukstajai sezonai.

Papildus, no 21. līdz 27.oktobrim ikgadējo apkopes darbu dēļ nebija pieejams Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojums "NordBalt", kā rezultātā imports no Zviedrijas uz Baltijas valstīm oktobrī samazinājās par 21% salīdzinājumā ar septembri.

Apskatā teikts, ka oktobrī Polijā elektroenerģijas vidējā cena bija 103,29 eiro par MWh, kas ir par 9% vairāk nekā septembrī un par 8,2% vairāk nekā 2023.gada oktobrī. Savukārt Somijā elektroenerģijas vidējā cena oktobrī bija 40,63 eiro par MWh, kas ir par 27% mazāk nekā septembrī, bet par 8% vairāk nekā 2023.gada septembrī.

Zviedrijas ceturtajā apgabalā elektroenerģijas cena bija 26,46 eiro par MWh, kas ir par 2% mazāk nekā septembrī un par 13,9% mazāk nekā 2023.gada oktobrī.

Oktobrī visvairāk negatīvo elektroenerģijas cenu stundu bija Somijā - 120 stundu, kamēr Zviedrijas ceturtajā zonā negatīva elektroenerģijas cena bija 107 stundas, bet Latvijā - 30 stundu.

Oktobrī elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm salīdzinājumā ar septembri pieauga par 17,5%, bet salīdzinājumā ar 2023.gada oktobri saruka par 5,8%. Imports no Somijas oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 59%, bet samazinājās par 5,1% salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn.

Imports no Polijas oktobrī pieauga par 14,1% salīdzinājumā ar septembri un par 25,6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Imports no Zviedrijas ceturtās cenu zonas oktobrī bija par 21,4% mazāks nekā septembrī un par 15,5% mazāks nekā gadu iepriekš.

Jau vēstīts, ka AST koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 234,48 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 33,2% mazāk nekā 2022.gadā, savukārt koncerna peļņa saruka par 36,7% un bija 10,235 miljoni eiro.

AST ir Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST koncernu veido AST un tās meitassabiedrība - dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"). AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas dzelzceļa koncerna zaudējumi pērn - 38,977 miljoni eiro

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc auditētiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga daudzkārtīgi - līdz 39,438 miljoniem eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Ekonomika Ekonomisti: Algu kāpums varētu kļūt pieticīgāks

Nodarbināto reālais ienākumu līmenis turpina uzlaboties, bet ilgtermiņā algu kāpums varētu kļūt pieticīgāks, norāda banku ekonomisti.

Ekonomika Latvijas IKP pirmajā ceturksnī samazinājies par 0,3%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, samazinājies par 0,3%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Ekonomika Valsts prezidents: Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas

Augstas cenas nav tikai ārējo faktoru sekas, un tās norāda uz nepietiekamu konkurenci, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Lasiet arī