Kazāks: procentu likmes joprojām ir ekonomikas izaugsmi bremzējošas

Ceturtdien, 17.oktobrī, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma samazināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Kazāks atgādina, ka kopš 2024.gada jūnija tas ir jau trešais likmju samazinājums kopumā nu jau par 0,75 procentpunktiem, ECB politikas (noguldījumu iespējas uz nakti) likmi samazinot līdz 3,25%.

Kazāks informē, ka sešu mēnešu EURIBOR likme ir atkāpusies līdz 3%, kamēr gadu iepriekš tā bija ap 4,15%.

Latvijas Bankas prezidents skaidro, ka esošo kredītu apkalpošana kļūst vieglāka, jaunu kredītu izsniegšana - lētāka. Inflācijas tempi turpina samazināties, kamēr ekonomika joprojām ir vāja un straujš ekonomikas kāpums arvien vēl nav redzams, kas vājina spiedienu cenām kāpt.

Šie abi faktori - sarūkoša inflācija un vāja ekonomika - ļauj turpināt soli pa solim mazināt procentu likmes, norāda Latvijas Bankas prezidents.

Viņš informē, ka inflācijas tempi eirozonā septembrī palēninājās līdz 1,7% (2,2% augustā un 4,3% pirms gada), kur lielākais devums bija zemākām enerģijas cenām. Lai gan inflācijas tempu kritums tika prognozēts, tā samazinājusies straujāk par gaidīto, norāda Kazāks. Latvijā inflācija septembrī bija 1,6% (augustā 0,9%) un visu šo gadu ir bijusi zem 2%. Tajā pašā laikā algu vidējais pieauguma temps jau labu laiku ir straujāks par inflāciju, tādējādi iedzīvotāju maciņos naudas pakāpeniski kļūst vairāk un pirktspēja uzlabojas.

Viņš arī atzīmē, ka vājums ekonomikā ir ieildzis un izaugsme eirozonā kopumā joprojām ir tikai mazliet virs nulles.

Centrālās bankas vadītājs skaidro, ka jaunākie iepirkumu vadītāju noskaņojuma dati ("purchasing managers index") norāda uz uzņēmumu noskaņojuma pasliktināšanos gan apstrādes rūpniecībā, gan pakalpojumu sektorā. Lai gan arī mājsaimniecības joprojām ir ļoti piesardzīgas - patēriņš ir samērā vājš un vēlme uzkrāt ir spēcīga -, to noskaņojums pakāpeniski sāk uzlaboties.

Pēc Kazāka paustā, tas redzams arī kreditēšanas datos, kur zemākais punkts ir aiz muguras ne tikai Latvijā, bet, iespējams, nu jau arī eirozonā kopumā - jaunākie banku apsekojuma dati norāda, ka ir pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem.

"Arī banku kredītu standarti pakāpeniski kļūst mazāk strikti. Tā ir laba ziņa, jo mājsaimniecību patēriņš līdz šim ir bijis vājāks, nekā cerēts, un ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ekonomikas atgūšanās kavējas," min Kazāks.

Viņš atzīst, ka riski izaugsmei joprojām ir vērsti lejup. Ja atgūšanās kavēsies, Kazāks brīdina, ka tas var izraisīt darbinieku atlaišanas, riskējot inflāciju nodzīt būtiski zem mērķa līmeņa. Vienlaikus Kazāks norāda, ka tas gan ir riska, nevis bāzes scenārijs, - bāzes scenārijs joprojām ir "soft landing" jeb piezemēšanās bez strauja bezdarba kāpuma un recesijas.

Lai gan inflācija septembrī noslīdēja zem 2% mērķa līmeņa, ECB prognozes rāda, ka eirozonā nākamajos mēnešos bāzes efektu dēļ inflācija atkal pakāpsies virs 2%, informē Kazāks. Ja iepriekšējos mēnešos inflācija bija zemāka par prognozēto, būs svarīgi redzēt, vai tā būs būtiski zemāka par prognozēto arī turpmākajos mēnešos, vērš uzmanību Kazāks, norādot - ja tā būs, tad, iespējams, 2% inflācijas mērķis tiks sasniegts agrāk nekā nākamā gada nogalē.

Tomēr Latvijas Bankas prezidents uzsver, ka nenoteiktība ir augsta, piemēram, ASV gaidāmas prezidenta vēlēšanas, turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā un konflikts Tuvajos Austrumos, tāpēc, tāpat kā līdz šim, lēmumi ECB Padomē tiks pieņemti katrā sēdē, uzmanīgi analizējot un vērtējot gan inflācijas līdzšinējo dinamiku, gan tās nākotnes prognozes, gan monetārās politikas iedarbību.

Uz nākamo ECB padomes sēdi decembrī būs atjauninātas prognozes, kā arī virkne jaunu ekonomikas datu, skaidro Kazāks. Viņš uzsver - līdz ar inflācijas samazināšanos un ilgtspējīgu atgriešanos pie 2% mērķa, likmes turpinās samazināties.

Kazāks arī norāda, ka zemākas likmes palīdzēs iedzīvotāju ienākumiem un ekonomikai augt.

"Tomēr zemākas likmes nav burvju nūjiņa ilgtspējīgai un straujai ekonomikas izaugsmei. Zemākas procentu likmes var palīdzēt, bet ne nodrošināt iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Lai audzētu ekonomiku, svarīgs ir ražīguma kāpums, bet to nosaka ekonomikas struktūra, proti, bez strukturālām reformām, kas uzlabo ražīgumu, ilgtspējīgi uzlabot ienākumus un dzīves kvalitāti nav iespējams," raksta Kazāks.