Eksperte: Latvijā arvien vairāk apdrošina īpašumu pret dabas stihijam (+VIDEO)

Nupat piedzīvotie rekordlielie plūdi Polijā, Austrijā un citās valstīs pavēra neticamas postījumu ainas. Pēdējā laikā pieredzētais dabas stihiju biežums Eiropā, tostarp Latvijā, mudina cilvēkus vairāk domāt par to, kā finansiāli nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem. Ja pirms 10 gadiem reti kurš iedzīvotājs Latvijā satraucās par vētras radītiem bojājumiem savam īpašumam, tad tagad katrs trešais norāda, ka bažījas par iespējamiem postījumiem, ko var nodarīt dažādas dabas stihijas, pauž Anna Kolosova, apdrošināšanas eksperte.

Bažas ir ne bez pamata - spēcīgo lietusgāžu izraisīti plūdi Centrāleiropā, plaša mēroga ugunsgrēki un karstuma viļņi Dienvideiropā, plūdi Jelgavā un Jēkabpilī, kā arī lielgraudu krusa un vētra Zemgalē ir tikai daži no gadījumiem, kurus esam piedzīvojuši pēdējā laikā. Turklāt liela daļa iedzīvotāju Latvijā un Eiropā ar to sekām turpina sadzīvot joprojām, kamēr daļai vēl patieso zaudējumu apmēri, ko radījuši nesenākie plūdi, vēl nav aplēsti.

Zaudējumi no dabas katastrofām augs

Kopējie dabas katastrofu radītie zaudējumi Eiropas Savienībā (ES) no 1980. līdz 2022.gadam sasniedza jau aptuveni 650 miljardus eiro. Pat pie scenārija par globālo sasilšanu ar 1,5°C pieaugumu prognozēts, ka līdz 2050.gadam saistītie zaudējumi ES gandrīz dubultosies, turklāt izmaksas būs ievērojami augstākas, ja vidējā temperatūra paaugstināsies par 2°C vai 3°C.

Redzam, ka apdrošināšanas atlīdzību apmēri par dabas stihiju radītiem bojājumiem ik gadu pieaug arī Latvijā.

Pērn divas no trim lielākajām atlīdzībām dabas stihiju dēļ bija tieši virszemes plūdu dēļ. Savukārt šī gada augustā pieredzētās vētras radītie zaudējumi vēl tiek pilnībā aplēsti, taču prognozējams, ka tie pārsniegs 2 miljonus eiro.

Ne tikai satraucas, bet arī rīkojas

Labā ziņa, ka iedzīvotāji savas bažas pārvērš rīcībā. Lai nodrošinātos pret neparedzētiem tēriņiem, trešdaļa iedzīvotāju (33%) veic uzkrājumus, bet katrs ceturtais (25%) ir noslēdzis apdrošināšanas līgumu, liecina Latvijas aptaujas dati. Savukārt citviet Eiropā, kur apdrošināšanas tradīcijas ir daudz senākas, redzams, ka cilvēki sāk apdrošināt arī dažādus papildu riskus un gatavi par to maksāt vairāk, nekā iepriekš.

Jāatzīmē, ka jau šobrīd Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde apkopo informāciju, lai noteiktu nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu iedzīvotājiem pēc iespējas lielāku finansiālo drošību klimata pārmaiņu ietekmes dēļ. Latvijas Apdrošināšanas līguma likums nosaka, ka, ja līgumā nav atrunāts citādi, apdrošinātājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies dabas katastrofu dēļ. Tas nozīmē, ka apdrošinātājs pats izlemj, vai apdrošināt šos riskus.

Tomēr apdrošināšanas nozares attīstība kļūst arvien svarīgāka Latvijas likumdevējiem, tāpēc, iespējams, varētu sagaidīt pozitīvas izmaiņas šajā jomā. Vienlaikus iedzīvotājiem ir jāapzinās, ka plašāka apdrošināšanas aizsardzība ietekmēs pakalpojuma cenu, tāpēc izaicinoša būs divu savstarpēji pretēju lietu saskaņošana - patērētājam pieejama cena, lai varētu atļauties apdrošināt īpašumu, un apdrošinātāja vajadzība nodrošināt pietiekami lielas finanšu rezerves, pieaugot atlīdzināmo lietu skaitam.

Kamēr vadlīnijas top, mājokļa īpašniekiem būtiski ir pievērst uzmanību savam apdrošināšanas līgumam - rūpīgi izvērtēt polisē iekļautos riskus, izņēmuma gadījumus un ierobežojumus atlīdzības izmaksai. Tāpat svarīgi ir pārliecināties, vai mājoklis apdrošināts tā atjaunošanas vērtībā bez noteikta apdrošinājuma summas limita līgumā.