Ekonomists: Vācijas lejupslīde sāk negatīvi ietekmēt Latvijas eksportu

Ekonomika
LETA 18:41, 24.09.2024 0

Vācijas ekonomika, kas ir trešais svarīgākais partneris Latvijas eksportam, turpina piedzīvot lejupslīdi, kas sāk negatīvi ietekmēt arī Latvijas eksporta apjomus, informē bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

 
Foto: LETA

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas preču eksports uz Vāciju bija 609,6 miljoni eiro, kas ir par 6,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Galvenās eksporta preces uz Vāciju ir lauksaimniecības un pārtikas produkti, kas veido 20,5% no kopējā eksporta, kā arī koks un koka izstrādājumi, mehānismi, mehāniskas ierīces un elektroiekārtas.

Purgailis informē, ka septembrī Vācijas uzņēmējdarbības aktivitāte piedzīvoja straujāko kritumu pēdējo septiņu mēnešu laikā, kas norāda, ka Eiropas lielākā ekonomika, iespējams, ir nonākusi recesijā. "S&P Global" izveidotais HCOB Vācijas provizoriskais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) samazinājās līdz 47,2 no 48,4 augustā, kas ir zemāk kā prognozēts.

Šie rezultāti liecina, ka Vācijas ekonomikas lejupslīde, kas sākās otrajā ceturksnī ar 0,1% samazinājumu, turpinās arī trešajā ceturksnī, skaidro ekonomists. Tiek prognozēts, ka Vācijas ekonomika trešā ceturkšņa beigās varētu būt sarukusi par 0,2% pret iepriekšējā gada trešo ceturksni. Nav pat izslēgts, ka Vācijas ekonomikā trešajā ceturksnī ir iestājusies tehniskā recesija. Tas nozīmē, ka Latvijai būs grūtāk palielināt savu eksportu uz šo svarīgo tirgu, atzīst Purgailis.

Vācijas ražošanas sektorā septembrī tika piedzīvots sevišķi straujš aktivitātes kritums. Ražošanas PMI indekss samazinājās līdz 40,3 no 42,4 augustā, krietni zem prognozētajiem 42,3. Ražošanas nozares lejupslīde dzēš cerības uz ātru atveseļošanos. Tā kā Vācija ir viens no lielākajiem Latvijas eksporta galamērķiem, šī lejupslīde tieši apdraud Latvijas eksporta apjomus, īpaši tādās nozarēs kā koksne un mehāniskās ierīces, kas ir būtiskas Latvijas eksporta preces, skaidro Purgailis.

Papildus uzņēmējdarbības aktivitātes negatīvajām tendencēm arī Vācijas patērētāju noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies, kas ietekmē pieprasījumu pēc Latvijas pārtikas un lauksaimniecības precēm, norāda Purgailis. Augustā patērētāju noskaņojums piedzīvoja ievērojamu kritumu, ko noteica straujš ienākumu cerību samazinājums, un vēlme tērēt ir samazinājusies. Tā kā patērētāji vairāk tiecas taupīt, patērētāju noskaņojuma indekss septembrī samazinājās par 3,4 punktiem līdz mīnus 22.

Viens no faktoriem, kas varētu mainīt Vācijas ekonomikas attīstības virzienu, ir agresīvāki lēmumi monetārajā politikā, skaidro Purgailis. Eiropas Centrālā banka (ECB) septembra vidū pazemināja depozīta likmi vēl par 0,25 procenta punktiem līdz 3,5% pēc līdzīga samazinājuma jūlijā. Iepriekšējā nedēļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) pazemināja bāzes procenta likmi par 50 procentpunktiem, kā arī būtiski pazemināja sagaidāmo likmju trajektoriju, līdz gada beigām paredzot vēl 0,5 procentpunktu likmju samazinājumu un par 1,5 procentpunktiem nākamo divu gadu laikā.

Neraugoties uz to, vēl aizvadītās nedēļas beigās investori sagaidīja, ka oktobrī ECB varētu tomēr ieturēt likmju samazinājuma pauzi, informē Purgailis. Ar 25% varbūtību tika pieņemts, ka oktobrī neredzēsim ECB likmju izmaiņas un pie likmju mazināšanas ECB varētu atgriezties decembrī, ilgākā laika periodā likmes redzot tuvu 2% apgabalam. Tomēr, pēc PMI datu iznākšanas šīs nedēļas sākumā, investoru viedokļi krasi mainījās, ar 55% varbūtību paredzot likmju samazināšanu oktobrī.

Ja ECB likmes netiks agresīvāk samazinātas, rodas pamatotas bažas, vai monetārā politika būs pietiekami stimulējoša, lai mainītu eirozonas ekonomiku attīstības tendenci, uzskata Purgailis.

Kopumā Vācijas ekonomikas lejupslīde, īpaši ražošanas un patērētāju sektoros, rada būtiskus izaicinājumus Latvijas eksportētājiem, secina Purgailis. Ar pieaugošu bezdarbu un samazinātu patēriņa pieprasījumu Vācijā, Latvijas eksportētājiem būs arvien grūtāk uzturēt eksporta apjomus, īpaši tādās svarīgās nozarēs kā pārtikas produkti, kokmateriāli un mehāniskās ierīces. Ekonomists uzsver, ka Vācijas ekonomikas atveseļošanās kavēšanās rada ilgtermiņa riskus Latvijas eksportētājiem.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Rīgas siltuma» padome no amata atbrīvo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Ekonomika Švinka: Nākamgad biržā pārdos 25% «Latvijas autoceļu uzturētāja»

Nākamgad tirdzniecībai biržā plānots virzīt 25% VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) akciju, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Ekonomika Ekonomists: Apstrādes rūpniecība gada otrajā pusē varētu augt par 6%

Apstrādes rūpniecība otrajā pusgadā varētu augt par 6%, lēš "Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot trešdien publiskotos datus par rūpniecības produkcijas izlaidi septiņos mēnešos.

Ekonomika Trešdaļa latviešu ceļojumu plānošanai izmanto mākslīgo intelektu (+VIDEO)

Tas skaidri parāda, ka patērētāji sagaida ātru, vienkāršu un personalizētu pieredzi.

Lasiet arī

Ekonomika Latvija pērn eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm, kamēr importēja no 176 valstīm.

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports 11 mēnešos pieaudzis par 2,3%

Meža nozares produkciju Latvija pērn 11 mēnešos eksportēja 3,136 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Ekonomika Latvijā samazinājies gan eksports, gan imports

Novembrī samazinājies gan eksports, gan imports, informē Ekonomikas ministrija (EM).

Ekonomika Baņķiere nosaukusi to, kas varētu glābt Latvijas ekonomiku

Latvijas ekonomiku var izglābt tikai un vienīgi eksports, taču nākamajā gadā būtisks eksporta pieaugums nav gaidāms nevienai nozarei, aģentūrai LETA pauda "SEB bankas" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.