Darba devējam būs jāinformē VID par darba algas izmaksu skaidrā naudā

Noteikumu projekts, kas, cita starpā, izstrādāts, lai īstenotu ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumus, nodots saskaņošanai līdz 27.septembrim.

Kā norāda LM, pašreiz neviens normatīvais akts neparedz darba devējam pienākumu deklarācijās vai paziņojumos norādīt informāciju par darba algas izmaksu skaidrā vai bezskaidrā naudā. Līdz ar to VID nav iespējas iegūt precīzu informāciju gan par konkrētiem darba devējiem, kuri darba samaksu izmaksā skaidrā naudā, gan arī par darba ņēmējiem, kuri darba ienākumus saņem skaidrā naudā.

Lai atspoguļotu darba algas izmaksas veidu, viens no atbilstošiem risinājumiem ir darba devēja ziņojumā datus par katra konkrēta darba algas saņēmēja ienākumiem papildināt ar aili, ko darba devējs aizpildītu tikai gadījumā, ja darba samaksu izmaksā skaidrā naudā. Noteikumu projekta autori cer, ka tas mazinātu administratīvo slogu ienākuma izmaksātājiem, jo skar vien nelielu darba ņēmēju skaitu.

Saskaņā ar iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem 2023.gada augustā 76,9% jeb 63 463 darba devēju nodarbina līdz pieciem darbiniekiem, un to vidū 55% darba devēju konstatēti būtiski "aplokšņu algu" riski, teikts noteikumu projekta anotācijā.

Līdz ar to, ņemot vērā lielo "aplokšņu algu" īpatsvaru ēnu ekonomikā, nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodokļu administrācijai ļautu iegūt datus, kuru analīzes rezultātā būtu iespējams konstatēt iespējamu "aplokšņu algu" maksāšanu, neveicot laikietilpīgas pārbaudes iespējamo risku konstatēšanai, projekta aprakstā norāda LM.

Pēc ekonomikas doktora Arņa Saukas veiktā pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2023.gadā" rezultātiem, 2023.gadā nedeklarētās darba samaksas jeb "aplokšņu algas" komponente veidojusi 48,2%, bet 2022.gadā "aplokšņu algas" komponente bijusi nedaudz mazāka - 46,7%. Tas liecina, ka ēnu ekonomika joprojām ir izplatīta parādība Latvijā, neskatoties uz daudziem ieviestajiem pasākumiem tās ierobežošanai, secināts noteikumu projekta anotācijā.