• Halina,
  • Ilvars,
  • Lauma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Darba devējam būs jāinformē VID par darba algas izmaksu skaidrā naudā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 18:36, 15.09.2024


Lai mazinātu ēnu ekonomiku, Labklājības ministrija (LM) rosina noteikt, ka darba devējam ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par faktu, ka darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā, liecina ministrijas sagatavotais noteikumu projekts.


Foto: LETA

Noteikumu projekts, kas, cita starpā, izstrādāts, lai īstenotu ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna pasākumus, nodots saskaņošanai līdz 27.septembrim.

Kā norāda LM, pašreiz neviens normatīvais akts neparedz darba devējam pienākumu deklarācijās vai paziņojumos norādīt informāciju par darba algas izmaksu skaidrā vai bezskaidrā naudā. Līdz ar to VID nav iespējas iegūt precīzu informāciju gan par konkrētiem darba devējiem, kuri darba samaksu izmaksā skaidrā naudā, gan arī par darba ņēmējiem, kuri darba ienākumus saņem skaidrā naudā.

Lai atspoguļotu darba algas izmaksas veidu, viens no atbilstošiem risinājumiem ir darba devēja ziņojumā datus par katra konkrēta darba algas saņēmēja ienākumiem papildināt ar aili, ko darba devējs aizpildītu tikai gadījumā, ja darba samaksu izmaksā skaidrā naudā. Noteikumu projekta autori cer, ka tas mazinātu administratīvo slogu ienākuma izmaksātājiem, jo skar vien nelielu darba ņēmēju skaitu.

Saskaņā ar iesniegtajiem darba devēju ziņojumiem 2023.gada augustā 76,9% jeb 63 463 darba devēju nodarbina līdz pieciem darbiniekiem, un to vidū 55% darba devēju konstatēti būtiski "aplokšņu algu" riski, teikts noteikumu projekta anotācijā.

Līdz ar to, ņemot vērā lielo "aplokšņu algu" īpatsvaru ēnu ekonomikā, nepieciešams izstrādāt tiesisko regulējumu, kas nodokļu administrācijai ļautu iegūt datus, kuru analīzes rezultātā būtu iespējams konstatēt iespējamu "aplokšņu algu" maksāšanu, neveicot laikietilpīgas pārbaudes iespējamo risku konstatēšanai, projekta aprakstā norāda LM.

Pēc ekonomikas doktora Arņa Saukas veiktā pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2023.gadā" rezultātiem, 2023.gadā nedeklarētās darba samaksas jeb "aplokšņu algas" komponente veidojusi 48,2%, bet 2022.gadā "aplokšņu algas" komponente bijusi nedaudz mazāka - 46,7%. Tas liecina, ka ēnu ekonomika joprojām ir izplatīta parādība Latvijā, neskatoties uz daudziem ieviestajiem pasākumiem tās ierobežošanai, secināts noteikumu projekta anotācijā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas zemūdens un sauszemes droni tiek testēti Ādažos un Šķēde (+VIDEO)

Praktisko demonstrāciju pasākumu kārtā savus izstrādājumus prezentēja pieci komersanti.

Ekonomika Šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts

Izdevumi, pieaugot par 672,6 miljoniem eiro jeb 9,7%, sasniedza 7,6 miljardus eiro.

Ekonomika Vācijas konkurences uzraugs atļauj Lufthansa iegādāties airBaltic akcijas

Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien atļāva Vācijas nacionālajai aviokompānijai "Lufthansa" iegādāties 10% Latvijas nacionālas lidsabiedrības "airBaltic" akciju.

Ekonomika Kazāka ienākumi pērn veidoja 221 900 eiro

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pagājušajā gadā guvis ieņēmumus kopumā 221 943 eiro apmērā, liecina viņa amatpersonas deklarācija.

Lasiet arī

Ekonomika VID saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem bankomātos virs 750 eiro

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem bankomātos vērtībā virs 750 eiro vienā darījumā, informē Finanšu ministrija (FM).

Sabiedrība VID saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 eiro!

Varas iestādes vēlas stingrāk kontrolēt skaidras naudas apriti.

Ekonomika Latvijā ar likumu garantēs skaidras naudas pieejamību

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.