Latvijas uzņēmēji norāda uz jaunu nodokļu potenciālo bīstamību (+VIDEO)

Ekonomika
VS.LV 07:02, 23.08.2024 0

Nav izvērtētas iespējas mazināt esošos valsts izdevumus un to efektivitāti.

 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prognozē virkni potenciāli negatīvu seku nodokļu izmaiņu piedāvājumā.

"Finanšu ministrijas iesūtītais nodokļu reformas piedāvājums izskatās pēc koalīcijas partiju kompromisa, lai katrs paliktu komforta zonā - tā neizdosies panākt ekonomikas izaugsmi. Šis variants neatbilst nevienam no valdības deklarācijā nospraustajiem diviem mērķiem - veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū un vienkāršot nodokļu administrēšanu," uzskata LDDK prezidents Andris Bite.

Analizējot piedāvātās nodokļu izmaiņas, LDDK un LTRK prognozē virkni potenciāli negatīvu seku:

-Piedāvātais nodokļu progresivitātes līmeņu sadalījums samazinās konkurētspēju vidējo un lielo algu sektorā - uz šīs reformas pamata budžetā ienāks papildus finansējums, bet rezultātā nepalielināsies konkurētspēja un darba devēju iespējas ieguldīt attīstībā un darbinieku labumos;

-Būtisks IIN efektīvās likmes pieaugums vidējo algu līmenim;

-Darbaspēka nodokļu sistēma kļūs vēl sarežģītāka. Ieviešot papildus jaunas IIN likmes, pieaugs algu grāmatvedības izmaksas;

-Tiks veicināta ekonomikas virzība uz zemākas pievienotas vērtības nozarēm pretēji tam, ko rakstām valsts attīstības plānos par ekonomisko transformāciju;

-Valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu terminēta samazināšana pasliktinās iedzīvotāju uzticēšanos pensiju sistēmai;

-Dividenžu nodoklis negatīvi ietekmēs valsts pievilcību, tieši skars Latvijas rezidentus un iekšzemes investīcijas;

-Pieaugs kopējais maksājamo nodokļu slogs, kas negatīvi ietekmēs konkurētspēju;

-Pieaugs ēnu ekonomikas riski.

Augstāk minētie aspekti ir pretrunā ar Ministru kabineta solīto ekonomikas transformācijas un uzņēmēju konkurētspējas veicināšanas mērķi.

Nozīmīga kritika piedāvātajām izmaiņām ir arī faktos, ka nav ņemti vērā LDDK un LTRK piedāvātie kompensējošie nodarbinātības pasākumi, kā arī aprēķinos nav ietvertas visas nodokļu izmaiņas, kas ietekmē fiskālo efektu (t.sk. darbnespējas regulējums, iespējamais ‘banku nodoklis’, ēnu ekonomikas ierobežošanas rezultāti). Tāpat nav izvērtētas iespējas mazināt esošos valsts izdevumus un to efektivitāti.

Darbaspēka nodokļu salīdzinājumam starp Baltijas valstīm nedrīkst izmantot bruto algas, un LDDK un LTRK ir pieprasījuši FM skaidrot aprēķinu metodiku, kuras rezultāti nesakrīt ar ekspertu aprēķiniem. Nav saprotams, kāpēc valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu mazināšana plānota jau no 2025.gada, ja būtiskākās nodokļu izmaiņas stājas spēkā tikai 2026.gadā, kā arī uzskatām par neloģisku nodokļu reformas piedāvājumu, kam nav sasaistes ar Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu un jau ilgstoši apspriestajām izmaiņām darbnespējas izmaksu regulējumā.

Deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (2023.gada 15.septembris) kā viens no mērķiem noteikts "veikt būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā, uzlabot ekonomikas konkurētspēju, mazināt ienākumu nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināt ēnu ekonomiku, vienkāršot nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu".

LDDK un LTRK ir vairākkārt aicinājusi samazināt un vienkāršot darbaspēka nodokļu slogu, sniedzot konkrētus priekšlikumus, piemēram, paredzēt pasākumus nodarbinātības uzlabošanai. FM un sadarbības partneri vienojās, ka nodokļu reforma jāizstrādā tuvāko nedēļu laikā un tiks organizētas tikšanās, lai modelētu konkrētu nodokļu izmaiņu ietekmi uz uzņēmumiem. Aicinām politiķus pilnveidot nodokļu reformu atbilstoši kopā izvirzītajiem tautsaimniecības izaugsmes mērķiem, kā arī ievērot uz rezultātu vērstus sadarbības ar sociālajiem partneriem principus.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Gauss: Valsts ieguldītā nauda nekad nav bijusi airBaltic uzņēmuma vērtība

Valsts gadu gaitā ieguldītā nauda Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" nekad nav bijusi uzņēmuma vērtība, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Ekonomika Cēsu saules elektrostacijas izveidē investēti 12 miljoni eiro

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" un atjaunojamās enerģijas projektu attīstītāja "Saules Energy" izveidotajā Cēsu saules elektrostacijā investēti 12 miljoni eiro, informē projekta attīstītāji.

Ekonomika Asociācija: rosinātās izmaiņas nodokļos palielinās Latvijas atpalicību

Valdības piedāvātās izmaiņas nodokļos palielinās Latvijas atpalicību un audzēs valsts parādu, pauda Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" pārstāvji.

Ekonomika Jaunciema saules elektrostacija ir lielākā Rīgā (+VIDEO)

Šādas teritorijas, kas iepriekš ir bijušas industriālās zonas, ir ar lielu potenciālu attīstībai.

Lasiet arī

Ekonomika Darbaspēka nodokļu izmaiņas pašvaldībām radīs negatīvu fiskālu ietekmi

Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas vistiešākajā veidā radīs negatīvu fiskālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, vērtē Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole".

Ekonomika Izveidots «Algas kalkulators» algas aprēķinam 2025.gadā pēc nodokļu izmaiņām

Lai darba ņēmēji varētu aprēķināt savu darba algu 2025.gadam atbilstoši izstrādātajam darbaspēka nodokļu piedāvājumam, Finanšu ministrijas (FM) mājaslapā publicēts "Algas kalkulators", informē FM.

Sabiedrība No nākamā gada plānots paaugstināt IIN likmi

No nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ekonomika VID sazināsies ar zemas algas maksājošiem 260 būvniecības uzņēmumiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) tuvākajā laikā plāno sazināties ar netipiski zemas algas maksājošiem 260 būvniecības uzņēmumiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.