Viņš norādīja, ka banku peļņa šogad pirmajos piecos mēnešos bija 250 miljoni eiro, tajā pašā laikā izsniegto aizdevumu apmērs nav pieaudzis tādā apmērā, kādā būtu vēlams, tāpēc ir jāatrod veids, kā būtiski palielināt izsniegto kredītu apmēra kāpumu.
Tāpat Valainis atzīmēja, ka bankas attiecīgo peļņu ir sasniegušas nevis tāpēc, ka būtu īstenojušas agresīvu kreditēšanas politiku, bet tāpēc, ka Eiropas Centrālā banka, lai ierobežotu straujo inflācijas kāpumu, ir paaugstinājusi likmes.
"Mums ir nepieciešams, lai bankas šo naudu iegulda tautsaimniecībā," uzsvēra ekonomikas ministrs, piebilstot, ka efektīvākais veids, kā sekmēt tautsaimniecības kreditēšanu, būtu virspeļņas nodokļa ieviešana bankām.
Tostarp Valainis atzīmēja, ka šobrīd banku izsniegto aizdevumu apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaudzis par apmēram 3%, kamēr vēlamais pieaugums būtu par 8-10%.
"Ir jāatrod labāki motivējošie instrumenti. Šī būtu savdabīga vienošanās ar bankām - mēs uzliekam jums šādu nodokli, jūs varat to arī nemaksāt, ja jūs sāktas finansēt tautsaimniecību," sacīja ekonomikas ministrs.
Valainis uzsvēra, ka virspeļņas nodokli var ieviest arī individuāli katrai bankai, lai izvairītos no "kolektīvās bezatbildības, kad var teikt - mēs jau finansējam, bet citi nē".
Pēc ekonomikas ministra teiktā, ja banka izpildīs prasības attiecībā uz kreditēšanas tempu palielināšanu, tai virspeļņas nodoklī samaksātā summa tiktu atdota.
Bankām virspeļņas nodokli varētu ieviest no nākamā gada, piebilda Valainis.
Jau vēstīts, ka Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja peļņu 286 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,9% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus šogad jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,887 miljardi eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā pirms gada.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri