• Bella,
  • Berta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ekonomiste: jaunākie dati par ekonomikas attīstību nenes nekādu prieku

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:04, 29.07.2024


Jau tā piesardzīgās prognozes par šī gada izaugsmi, visdrīzāk, var nākties vēl samazināt.



"Vētras izmocītajai Latvijai diemžēl jaunākie dati par ekonomikas attīstību nenes nekādu prieku. Centrālās statistikas pārvalde (CSP) publicējusi ātro novērtējumu par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām 2. ceturksnī. IKP salīdzināmajās cenās palielinājies vien par 0,1% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu (neizlīdzinātos datos). Salīdzinot ar gada 1. ceturksni, ekonomikas apjoms strauji sarucis - kritums par 1,1% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati)", - komentē situāciju Latvijas ekonomikā Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā.

CSP vērtējumā ražojošās nozarēs pievienotā vērtība sarukusi par 1,2%, kamēr pakalpojumu nozarēs kritums bijis 0,2% apmērā pret pērno gadu. Līdzīgi kā gada sākumā, arī 2. ceturksnī bijis mazāk produktu subsīdiju (kritums par 45,4%), un mazākas subsīdijas IKP ietekmē pozitīvi. Tas nozīmē, ka IKP rezultātu uzlabojis fakts, ka šogad vairs netiek piešķirts valdības atbalsts, kas pērn tika nodrošināts augstu energoresursu cenu apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka visdrīzāk 2. ceturksnī apstrādes rūpniecībā bijuši mīnusi. Noskaņojums nozarē joprojām pesimistisks, un eksportā arī nav redzami pozitīvi pavērsieni.

Arī enerģētikā pievienotā vērtība, visticamāk, bija nedaudz mazāka nekā pirms gada. Lai gan saules paneļi devuši tiešām būtisku pozitīvu pienesumu, mazāk saražots gan hidroelektrostacijās, gan koģenerācijā.

Mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar pērno gadu, aktivitātes līmenis mazliet pieaudzis (+0,4% neizlīdzinātos datos). Tomēr redzējām prāvu kritumu aktivitātē salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, sarūkot visām lielajām grupām - pārtikas, autodegvielas, apavu un apģērbu tirdzniecībai, utt. Vienīgā preču grupa, kur bija vērojams kāpums, bija informācijas un komunikācijas iekārtas. Turklāt, neskatoties uz to, ka strādājošo iedzīvotāju pirktspēja jau būtībā atgriezusies pirms-inflācijas pīķa līmenī, pieejamie dati par komercbanku klientu karšu norēķiniem liecina, ka kopējais mājsaimniecību patēriņš īpaši sparīgs nav. Reālais karšu norēķinu apjoms 2. cet. bija aptuveni pērnā gada līmenī - tas nozīmē, ka, līdzīgi kā mazumtirdzniecība, arī pakalpojumu patēriņš ir švaks.

Vai ir kādi gaišāki stari? Viens - ir cerības uz to, ka būvniecības un arī lauksaimniecības rezultāti varētu būt bijuši pozitīvāki. Otrs - 1. ceturksnī redzētajā IKP izaugsmē noteicoša loma bija valsts sektoram. Spēcīgāk augošās nozares gada sākumā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība, un, ļoti iespējams, ka arī 2. ceturksnī, valsts sektors spēlējis būtisku lomu. Tomēr ekonomikas balstīšanās uz publisko sektoru nav un nevar būt ilgtermiņa tendence.

Pirmajā pusgadā kopumā ekonomika spējusi augt vien par 0,1% pret pērno gadu. Jāsecina, ka Swedbank prognozēto 1,4% izaugsmi 2024.gadā kopumā sasniegt būs liels izaicinājums. Šodien publicētie IKP dati gan vēl nav "pilnā bilde" - CSP publicēs jau pilnīgāku, plašāku un, iespējams, nedaudz pozitīvāku vērtējumu vēl pēc mēneša. Tomēr šobrīd varam teikt, ka mūsu jau tā piesardzīgās prognozes par šī gada izaugsmi, visdrīzāk, var nākties vēl samazināt.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Ekonomiste: mājsaimniecību patēriņš 2. ceturksnī bija zemāks nekā pērn (+VIDEO)

Latvijas ekonomika jau ilgstoši "sirgst" ar vāju privāto patēriņu.

Ekonomika Latvijas jaunuzņēmumi sacentīsies par 10 000 eiro lielu balvu (+VIDEO)

Līdz šim kopumā iesniegtas vairāk nekā 5574 idejas jeb vidēji 348 idejas ik gadu.

Ekonomika Kazāks: Latvijai jāturpina meklēt ietaupījumus esošajos budžeta izdevumos

Latvijai ir jāturpina meklēt ietaupījumus esošajos budžeta izdevumos, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ekonomika Vairāk nekā 20 uzņēmumiem liegts aicināt darbā viesstrādniekus

Vairāk nekā 20 uzņēmumiem liegts aicināt darbā viesstrādniekus, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

Lasiet arī

Kriminālziņas Jūras spēku patruļkuģis no kruīza kuģa evakuē cietušu cilvēku

Baltijas jūrā Jūras spēki veikuši cilvēku evakuāciju no kruīza kuģa "Aida Diva", informēja Jūras spēki.

Pasaule Afganistānā zemestrīcē bojāgājušo skaits pārsniedz 1400

Afganistānas austrumos notikušajā spēcīgajā zemestrīcē bojāgājušo skaits pārsniedzis 1400, otrdien pavēstīja talibu valdības preses sekretārs Zabihulla Mudžahids.

Pasaule Parubija slepkava noliedz saistību ar Krieviju

Par bijušā parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavību aizdomās turamais otrdien atzinies šajā noziegumā, bet noliedzis, ka nogalinājis politiķi pēc Krievijas specdienestu pasūtījuma.

Kriminālziņas Baltkrieviete Polozkova iekļauta Latvijai nevēlamu personu sarakstā

Baltkrievijas Televīzijas un radio kompānijas propagandiste Marija Polozkova iekļauta Latvijai nevēlamu personu sarakstā, liecina ārlietu ministres Baibas Bražes (JV) ieraksts sociālajos medijos.

Sabiedrība Pašvaldība sola meklēt iespējas samazināt izmaksas par siltumenerģiju Rīgā

Lai arī AS "Rīgas siltums" ir daļēji samazinājis plānoto siltumenerģijas tarifa kāpumu, tomēr pašvaldība turpinās meklēt iespējamos risinājumus iedzīvotāju izmaksu samazināšanai par piegādāto siltumu galvaspilsētā, sola Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija (NA).

Pasaule Polijas prezidents atkal pieprasa no Vācijas reparācijas

Jaunais Polijas prezidents Karols Navrockis ceremonijas laikā, pieminot 86.gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma, pirmdien atkal pieprasījis Vācijai reparācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem.