• Margarita,
  • Margrieta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ekonomikas ministrija: neraksturīgi zems cenu pieaugums bija pārtikai (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 09:57, 13.06.2024


Arī turpmāk galvenā ietekme uz izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas svārstībām pasaulē.


Latvija jau ir pārvarējusi briesmīgo inflācijas vilni.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,3 %. Precēm tas pieauga par 0,1 %, bet pakalpojumiem – par 0,7 %. Caurmērā maijam ir raksturīgs neliels cenu pieaugums vai neliels cenu samazinājums. Šogad maijā vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, vietnē em.gov.lv pauž Ieva Šnīdere, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe. Lielākā palielinošā ietekme maijā bija cenu kāpumam pakalpojumiem – par 0,7 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Pakalpojumu sektorā lielākā palielinošā ietekme maijā bija cenu kāpumam izmitināšanas pakalpojumiem, kas bija saistīts ar atpūtas sezonas atklāšanu un silto laiku. Liela ietekme bija arī cenu kāpumam starptautiskajiem lidojumiem, mājokļa apsaimniekošanas maksai un personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam kompleksiem atpūtas pakalpojumiem (ceļojumiem ārzemēs, kas iegādāti no komplekso ceļojumu organizatoriem).

Noslēdzoties akcijām, būtiski cenas pieauga personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem – par 9,4 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Paaugstinoša ietekme maijā bija arī cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem par 1,3 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam cigaretēm un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Akciju noslēgums maijā ietekmēja arī tīrīšanas un kopšanas līdzekļu cenu kāpumu par 8,7 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Mēnesim neraksturīgi zems cenu pieaugums maijā bija pārtikai – par 0,1 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni būtiski neietekmēja. Lielākā palielinošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam kartupeļiem, kā arī cenas būtiski pieauga zivīm, savukārt lielākā samazinošā ietekme bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem.

Jāatzīmē, ka pārtikas produktu cenas pasaulē maijā pieauga trešo mēnesi pēc kārtas – mēneša laikā vidēji par 0,9 %, bet gada laikā – salīdzinot ar 2023. gada maiju, tām bija vērojams kritums par 3,4 %. Maijā graudaugu un piena produktu cenu indeksu kāpums nedaudz vairāk kompensēja cukura un augu eļļu cenu samazinājumu, savukārt gaļas cenu indekss gandrīz nemainījās. Straujākais cenu kāpums maijā bija graudaugu cenu indeksam. Cenas pieauga visiem graudaugu veidiem, visvairāk pieaugot kviešu cenām, ko izraisīja bažas par nelabvēlīgiem ražas apstākļiem 2024. gada ražai atsevišķās Eiropas daļās, Ziemeļamerikā un Melnās jūras reģionā. Tomēr kopumā graudaugu cenas pasaulē bija par 8,2 % zemākas nekā iepriekšējā gada maijā.

Pēc mērena samazinājuma aprīlī maijā atkal pieauga piena produktu cenu indekss, cenām pieaugot visiem piena produktu veidiem, ko noteica pieaugošais pieprasījums pirms vasaras brīvdienām Rietumeiropā un atjaunotais importa pieprasījums Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kā arī bažas par piena ražošanas perspektīvām Rietumeiropā un sezonāli sarūkošā piena ražošana Okeānijā. Gaļas cenu indekss maijā praktiski saglabājās nemainīgs. Mājputnu gaļas un liellopu gaļas cenas samazinājās, savukārt cūku un aitu gaļas cenas pieauga. Cenu kritumu mājputnu un liellopu gaļai galvenokārt noteica pieprasījuma samazinājums un eksportējamo piegāžu pieaugums, bet cenu kāpumu cūkgaļai un aitu gaļai – pieprasījuma pieaugums. Savukārt straujākais cenu kritums jau trešo mēnesi pēc kārtas bija cukura cenu indeksam, noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada janvāra. To galvenokārt noteica labs jaunās ražas sākums Brazīlijā un zemākas jēlnaftas cenas. Augu eļļu cenu indeksa samazinājumu maijā noteica cenu kritums palmu eļļai, ilgstoši vājam pieprasījumam ietekmējot ražošanas apjomu pieaugumu lielākajās ražotājvalstīs Dienvidaustrumāzijā.

Cenas maijā turpināja samazināties ar mājokli saistītiem energoresursiem, kam bija lielākā samazinošā ietekme un kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kritumam dabasgāzei – par 16,2 %, ko ietekmēja dabasgāzes cenu samazināšana nākamajam tirdzniecības periodam mājsaimniecībām sniegtajiem pakalpojumiem ar fiksētu cenu. Cenas samazinājās arī siltumenerģijai – par 2,1 % un cietajam kurināmajam par 1,8 %. Savukārt ļoti mērens cenu pieaugums bija elektroenerģijai – par 0,3 %.

Pēc kāpuma iepriekšējos četros mēnešos cenas maijā samazinājās degvielai – par 1,1 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Cenas samazinājās dīzeļdegvielai, bet benzīnam praktiski nemainījās.

Arī naftas cenas pasaulē pēc četru mēnešu nepārtraukta kāpuma maijā samazinājās – mēneša laikā vidēji par 6 %. Mēneša sākumā Brent naftas cena samazinājās līdz 83 ASV dolāram par barelu un noturējās 82-84 ASV dolāru par barelu līmenī visu mēnesi, ko galvenokārt noteica nenoteiktība par naftas pieprasījuma perspektīvām. Naftas cenas pēdējā laikā ir ietekmējušas bažas, ka ASV Federālo rezervju sistēma pagarinās augstās procentu likmes, palēninot ekonomikas izaugsmi un samazinot pieprasījumu pēc naftas. Vienlaikus arī OPEC+ paziņoja, ka varētu pagarināt savus brīvprātīgos ieguves samazinājumus pēc jūnija, ja naftas pieprasījums nespēs atjaunoties.

2024. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, patēriņa cenas pieauga par 0,1 %. Gada vidējā inflācija bija 2,5 %. Arī turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu pārskatīšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums. Kopumā 2024. gadā vidējā gada inflācija sagaidāma 1-1,5 % robežās.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Rīgas lidostā uzbūvēs jauno daudzstāvu autostāvvietu

Rīgas lidostas jauno daudzstāvu autostāvvietu par 248 000 eiro projektēs SIA "BM-projekts", informēja Rīgas lidosta.

Ekonomika Pretlikumīgas konkurences pazīmes metāllūžņu tirgū

Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud virknes šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus, informēja Johens Kleins, biedrības “Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācija” padomnieks.

Ekonomika Tautiešu uzņēmēji Vidzemē varēs saņemt dotācijas līdz 12 000 EUR (+VIDEO)

Remigrants ir diasporas loceklis, kurš ir atgriezies vai pārcēlies no pastāvīgas dzīves ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Ekonomika Rīgas brīvosta uzrunājusi arī Vidusjūras baseina operatorus

Rīgas brīvostas pārvalde regulāras prāmju satiksmes atjaunošanai uzrunājusi arī Vidusjūras baseina prāmju operatorus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Lasiet arī

Ekonomika Gulbe: Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī

Latvijā pārtikas cenām vajadzētu saglabāties pašreizējā līmenī, ja vien nenotiks kādi satricinājumi, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Interesanti fakti Latvijas iedzīvotājiem ieteicams izvēlēties pareizo pārtiku ikdienas patēriņam

"Ikdienas steigā cilvēki nereti izvēlas ātri un ērti veikalos pieejamas uzkodas, kas remdē izsalkumu vien īslaicīgi".

Ekonomika Tirgotāji noliedz lielāku vidējo piecenojumu Latvijā ražotai pārtikai

Latvijā ražotajai pārtikai netiek piemērots vidēji augstāks piecenojumus, aģentūrai LETA pauda aptaujātie nozares pārstāvji, komentējot Konkurences padomes (KP) veikto olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpēti.

Ekonomika Latvija uzskata, ka ir ES jāveicina proteīnaugu plašāka audzēšana (+VIDEO)

Jāstiprina sadarbība ar uzticamiem partneriem un jādažādo mūsu piegādes ķēdes.