• Maiga,
  • Milija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Šogad jāgūst pārliecība par «Rail Baltica» projekta īstenošanas «īsto saimnieku»

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 06:55, 11.06.2024


Šogad ir jāgūst pārliecība par "Rail Baltica" "īsto saimnieku", kurš uzņemtos atbildību arī par to, ka projekta īstenošanā tiek veikti labākie pasūtījumi, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).


Foto: LETA

Pašlaik nav tāda kārtīga saimnieka "Rail Baltica" projekta īstenošanai, akcentēja premjerministre.

Vaicāta par informāciju, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pirmās projekta kārtas izmaksas Latvijai var sasniegt 6,4 miljardus eiro, Siliņa pauda, ka tik liels finansējums tuvākajā nākotnē nav redzams, un ka vēl ir jāstrādā pie finansējuma modeļiem.

Reizē pirmdien publiskotā informācija par tik lielu summu valdības vadītājai nav bijis liels pārsteigums, jo, ņemot vērā jau iepriekš izskanējušo, viņa par to nojautusi.

Iepriekšējo valdību laikā ieturēta pārāk lielā slepenība un šī projekta neskatīšana kopumā ir radījusi vairākus neatrisinātus jautājumus, uzskata Siliņa. Piemēram, esot ļoti daudz jautājumu saistībā ar Rīgas Centrālās stacijas un lidostas stacijas izbūvi "Rail Baltica" projektā.

Valdības vadītāj norādīja, ka jau iepriekš satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P) lūdza sagatavot labāku kopējā projekta pārvaldības modeli, jo esošais nedodot pārliecību, ka tas ir labi pārvaldīts no Satiksmes ministrijas un Ministru kabineta (MK) pozīcijām.

MK nav bijusi iespēja iepazīties pat ar svarīgu informāciju, un pārāk vēlu valdība un sabiedrība uzzinājusi, ka projekts maksātu tik dārgi, pauda premjerministre.

Otrdien, 11.jūnijā, valdībā paredzēts skatīt projekta tvērumu - informatīvo ziņojumu, kas cita starpā iezīmē "Rail Baltica" projekta pirmās fāzes ieviešanas scenāriju.

Tomēr lēmums par projekta finansēšanu tiks skatīts kādā no valdības citām sēdēm, skaidroja premjerministre. Tāpat būšot nepieciešamas valdības vēl citas sēdes, kurās tā skatīs vairākus ar projektu saistītos jautājumus.

Atbildot uz jautājumiem saistībā ar Briškena strādāšanu valdībā, Siliņa norādīja, ka neatkarīgi no kādām baumām viņa regulāri runā ar Briškenu par "Rail Baltica" projektu. "Neatkarīgi no tā - patīk man kaut kas vai nepatīk - mēs visi, arī es, esam ielikti situācijā ar vēsturisko mantojumu," pauda Ministru prezidente, skaidrojot, ka Latvija no projekta nevar atteikties arī tā nodrošinātās militārās mobilitātes dēļ.

Siliņa redz, ka pie atbildīgo par problēmām meklēšanas varēs strādāt opozīcijas Saeimā rosinātā parlamentārās izmeklēšanas komisija. "Ja tur būs aizdomas par, es nezinu, esošā vai iepriekš iepriekšējā ministra atbildību, tad, protams, tur būs jāvērtē," sacīja Ministru prezidente.

Viņa tieši nekomentēja jautājumu, vai pilnībā uzticas satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P) un vai pilnībā atbalsta to, ka Briškens turpina darbu ministra amatā.

Kā ziņots, starptautiskās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 6,4 miljardus eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, pirmdien žurnālistiem sacīja izmaksu un ieguvumu analīzes veicēja, kompānijas "Boston Consulting Group" pārstāvis Čaba Bakošs.

Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Būvniecības nozares pārstāvji iesaka valstij būt aktīvākai (+VIDEO)

Varas iestādēm būtu jākompensē pieaugošās enerģijas cenas ar nodokļu atvieglojumiem.

Ekonomika Latvijas Banka: tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo pensiju plānu dalī (+VIDEO)

"Plaisa starp informētību un izpratni par 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā".

Ekonomika Aptauja: vasarā pieaug vēlme iegādāties mājokli Latvijā (+VIDEO)

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies to klientu skaits, kuri pirms hipotekārā kredīta noformēšanas ir dzīvojoši sev piederošā dzīvoklī.

Ekonomika Stacijas laukumā bijušās spēļu zāles vietā plānots Hesburger restorāns

Stacijas laukumā bijušās spēļu zāles vietā plānots "Hesburger" restorāns, aģentūru LETA informēja "Hesburger" mārketinga un starptautiskās attīstības direktore Ieva Salmela.

Lasiet arī

Ekonomika Premjere: Latvijas budžeta situācija nav ļoti pozitīva

Latvijas budžeta situācija pašlaik nav ļoti pozitīva, šorīt intervijā TV3 izteicās premjere Evika Siliņa (JV).

Sabiedrība Premjerei Lazdiņa ievēlēšana LOK prezidenta amatā bija pārsteigums

Raimonda Lazdiņa ievēlēšana Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatā Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) bijis pārsteigums.

Sabiedrība Siliņa: Valdība vērtēs nodokļu politikas pamatnostādnes

Rīga, 1.jūn., LETA. Nodokļu politikas pamatnostādnes valdība vērtēs kā kopumu, balstoties uz nodokļu grupas kopējo pārskatu, kas vēl nav sagatavots un nodots publiskajai apspriešanai, aģentūrai LETA pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pasaule Rinkēvičs: Krievijas vēlme mainīt robežas var kļūt par eskalējošu pasākumu VIDEO

Krievijas vēlme mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā var kļūt par eskalējošu pasākumu, sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).