• Baņuta,
  • Vilija,
  • Vits,
  • Žermēna
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Latvijā var sasniegt 6,4 miljardus eiro

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 16:06, 10.06.2024


Starptautiskās "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā 6,4 miljardus eiro, savukārt kopējās projekta izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, pirmdien žurnālistiem sacīja izmaksu un ieguvumu analīzes veicēja, kompānijas "Boston Consulting Group" pārstāvis Čaba Bakošs.


Foto: LETA

Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Tostarp aptuveni 18% jeb 3,2 miljardu eiro pieaugumu rada papildu ārējās prasības un tādi faktori kā trešo pušu prasības, dažādi iestāžu tehniskie noteikumi, savietojamības tehniskās specifikācijas un citas izmaiņas, par 31% jeb 5,7 miljardiem eiro augušas izmaksas, kas saistītas ar projekta tvēruma paplašināšanu, tostarp ar reģionālo staciju iekļaušanu, izmaiņām tehniskajos standartos saskaņā ar vienotām projektēšanas vadlīnijām un paaugstinātas prasības infrastruktūras drošībai un veiktspējai, bet 51% jeb 9,2 miljardu eiro pieaugums saistīts ar precīzākiem izmaksu aprēķiniem tagad, kad projektēšana ir noslēguma fāzē un visā trasē veikta vērtību inženierija.

Tāpat aprēķinā iekļauta 40% inflācijas kopš 2017.gada radītā ietekme uz projekta sadārdzināšanos.

Vienlaikus atjaunotajā izmaksu un ieguvumu analīzē ("Cost-Benefit Analysis") secināts, ka "Rail Baltica" projekts ir ekonomiski pamatots, un paredzams, ka tas radīs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,5 līdz 0,7 procentpunktiem gadā, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm.

Tāpat projektam būs tieša ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017.gadā projekts ir būtiski attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija, skaidroja Bakošs. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030.gadam izbūvēt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trijās Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

"Rail Baltica" izmaksas tiek lēstas 26 miljonu eiro apmērā par kilometru. Pētījumi dati liecina, ka līdzīgiem ātrgaitas dzelzceļa projektiem Eiropā vidējās izmaksas par kilometru ir 24 miljoni eiro un var sasniegt līdz 35 miljoniem eiro par kilometru.

Pētījuma galvenie secinājumi uzrāda, ka pasažieru pārvadājumi dos 80% no "Rail Baltica" ieguvumiem, vides uzlabojumi - 14%, bet kravu pārvadājumi - 5%. Jaunais ātrgaitas dzelzceļa savienojums Baltijas reģionu integrēs Eiropas dzelzceļa tīklā, radot prognozētu IKP pieaugumu par 0,5-0,7 procentpunktiem gadā. Galvenie ekonomiskās izaugsmes veicinātāji ir nekustamo īpašumu vērtības pieaugums, tūrisms, jaunu uzņēmumu attīstība, produktivitātes un konkurētspējas pieaugums, urbāno centru attīstība. Tiek lēsts, ka līdz 2046.gadam "Rail Baltica" apkalpos 51,7 miljonus pasažieru un 10,9 miljonus tonnu kravu.

"Rail Baltica" veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu, kā arī būs nozīmīgs savienojums Ukrainas atjaunošanā. Tāpat projekts uzlabos enerģētisko drošību un veicinās pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, samazinot ikgadējo fosilo energoresursu, tostarp degvielas patēriņu par 1,5-3,3%, kā arī veicinot Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Projekts arī uzlabos vides un satiksmes drošību, samazinot piesārņojumu un satiksmes negadījumu riskus.

Tāpat izdevumu un ieguvumu analīze norāda uz pozitīvu ietekmi, mazinot sociālo nevienlīdzību un nodrošinot sabiedriskā transporta pieejamību 351 000 iedzīvotājiem no zemu ienākumu sabiedrības grupām un 59 000 pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Stratēģiski svarīgs ir "Rail Baltica" devums aizsardzībai un drošībai, nodrošinot Eiropas vienotā 1435 milimetru standarta dzelzceļa savienojumu ar pārējo Eiropu. Aprēķināts, ka militārajai loģistikai miera laikā viens 40 vagonu vilciens var aizstāt septiņu kilometru garu militārās tehnikas konvoju.

Lai gūtu maksimālus sociālekonomiskos ieguvumus Baltijas reģionam, būtiski izbūvēt visus "Rail Baltica" projektā paredzētos infrastruktūras elementus, īstenojot pilnu projekta tvērumu. Tomēr, ņemot vērā vērienīgo izmaksu pieaugumu, nepieciešama projekta pakāpeniska īstenošana, nosakot prioritātes, secināts analīzē.

Pirmo projekta kārtu plānots īstenot līdz 2030.gadam atbilstoši Eiropas Transporta tīkla programmas ("Trans-European Transport Network") regulā noteiktajam grafikam, izveidojot ātrgaitas līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu.

Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš, taču visa saistītā infrastruktūra, uzbērumi, satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu.

Latvijā vienkāršots tehniskais risinājums paredzēts abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam. Līdz pilna projekta tvēruma izbūvei plānots izmantot esošā dzelzceļa nodalījuma joslu un posmā no Rīgas centra līdz Imantai vienu esošo 1520 milimetru sliežu ceļu plānots aizstāt ar 1435 milimetru sliežu ceļu.

Pēc 2030.gada otrās "Rail Baltica" projekta kārtas izbūve būs atkarīga no finansējuma pieejamības. Kopējās pilna projekta tvēruma izmaksas varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro.

Piesaistot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ("Connecting Europe Facility") finanšu līdzekļus, "Rail Baltica" īstenošanai Baltijas valstīs jau nodrošināts finansējums 2,7 miljardu eiro apmērā, savukārt desmitajam projektu uzsaukumam projekts iesniedzis pieteikumu kopumā par vairāk nekā diviem miljardiem eiro.

ES finansējums ārpus šiem finansējuma avotiem lielā mērā būs atkarīgs no sarunām par nākamo ES daudzgadu budžetu. Šobrīd "Rail Baltica" centrālais koordinators "RB Rail" kopā ar ieviesējorganizācijām analizē citus iespējamos finansēšanas avotus, tostarp privāto investoru piesaisti.

Šogad plānots būvēt 15% no "Rail Baltica" pamattrases visā Baltijā. Igaunijā sākta pamattrases izbūve 21 kilometra posmā, noslēguma stadijā ir būvniecības iepirkumi 50 kilometriem un šogad plānots izsludināt būvniecības iepirkumus vēl 30 kilometriem pamattrases. Līdz ar to pamatlīnijas apjoms, kam būs izvēlēts būvnieks, sasniegs 102 kilometrus.

Latvijā starptautiskā konkursā ir izvēlēts būvnieks un būvinženieris par vairāk nekā 200 kilometriem pamattrases un notiek sagatavošanas darbi būvniecībai dienvidu posmā, lai sāktu būvniecību pirmajiem 13 kilometriem.

Lietuvā notiek pamattrases izbūve 29 kilometru garumā ar mērķi līdz gada beigām būvniecību sākt kopumā 70 kilometriem. Tāpat plānots sākt publiskā iepirkuma procedūras būvniecībai posmā Kauņa-Lietuvas/Latvijas robeža (168 kilometri), kā arī atsevišķiem būvobjektiem posmā Kauņa-Lietuvas/Polijas robeža, lai paātrinātu būvniecības īstenošanu, iecerēts izsludināt apvienotos projektēšanas un būvniecības iepirkumus.

Iepirkumi "Rail Baltica" infrastruktūras elektrifikācijai un vilcienu vadības un signalizācijas sistēmu nodrošināšanai noris atbilstoši grafikam. Šobrīd "Rail Baltica" ieviešanā piedalās vairāk nekā 300 vietējie un starptautiskie uzņēmumi no visas Eiropas, secināts analīzē.

Projekta izmaksu pieauguma apstākļos noris darbs papildu finansējuma avotu piesaistīšanai līdz šim primārajiem avotiem - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un valstu budžetu līdzfinansējumam.

"RB Rail" kopā ar projekta partneriem izstrādā alternatīvā finansējuma stratēģiju. "Rail Baltica" ieviesējorganizācijas turpina darbu, lai uzlabotu projekta īstenošanu, nodrošinātu gan infrastruktūras elementu atbilstību nepieciešamajiem tehniskajiem parametriem, gan ievērojot iespējami īsus termiņus un būvniecību ar samazinātām izmaksām.

Izmaksu un ieguvumu analīzi veica "Rail Baltica" kopuzņēmums "RB Rail" sadarbībā ar ārējiem starptautiskajiem konsultantiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Itālijas rūpniecībai aprīlī kritums otro mēnesi pēc kārtas

Rūpniecības produkcijas apjoms Itālijā aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, negaidīti samazinājies par 1%, tādējādi kritums reģistrēts otro mēnesi pēc kārtas, liecina valsts statistikas biroja jaunākā informācija.

Ekonomika Nodokļu darba grupa apturējusi darbu pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas

Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa apturējusi darbu pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Ekonomika Iecavā saules ganībās jau ir 100 aitas (+VIDEO)

Tas varētu būt viens no risinājumiem, kā veiksmīgi apsaimniekot un izmantot apbūvēto teritoriju.

Ekonomika Ministrs brīdina: valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā

Līdz augustam kopā ar politiskajiem un sociālajiem partneriem plānots izstrādāt un vienoties par rīcības plānu, ko darīt ar nākamā gada budžetu.

Lasiet arī

Ekonomika Šogad jāgūst pārliecība par «Rail Baltica» projekta īstenošanas «īsto saimnieku»

Šogad ir jāgūst pārliecība par "Rail Baltica" "īsto saimnieku", kurš uzņemtos atbildību arī par to, ka projekta īstenošanā tiek veikti labākie pasūtījumi, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes pavēstīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ekonomika Būvniekiem kopš februāra nav maksāts par Rail Baltica abām stacijām

Būvniekiem kopš februāra nav maksāts par "Rail Baltica" abām starptautiskajām stacijām, svētdien vēsta raidījums "Nekā personīga".

Sabiedrība EK pārstāve: «Rail Baltica» projektā netiek samazināta neviena tā daļa

Dzelzceļa projektā "Rail Baltica" netiek samazināta neviena tā daļa un netiek mainīta projekta kopējā definīcija, intervijā aģentūrai LETA teica Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora, kurā ietilpst arī "Rail Baltica", koordinatore Katrīna Trautmane.