• Ira,
  • Iraīda,
  • Irēna,
  • Irina
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Uzņēmumu reģistrs norāda uz iespējām samazināt šķēršļus uzņēmējdarbībai (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 13:19, 31.05.2024


Ļoti retos gadījumos klienti izvēlas "cīnīties" tiesā par VID atzinuma pamatojumu.


Biroja darbs Latvijā nebūt nav viegls, īpaši mazajiem uzņēmumiem.

Uzņēmumu reģistrs (UR) identificējis pirmo smagnējo birokrātisko šķērsli UR darbības regulējumā. Ar Tieslietu ministrijas spēcīgu atbalstu birokrātijas mazināšanai un vienprātību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par sadarbību ātrai un efektīvai uzņēmēju apkalpošanai, UR piedāvā turpināt nodot informāciju VID par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem.

Piedāvājums izriet no izvērtējuma par iespējami smagnējiem birokrātiskiem šķēršļiem UR darbībā, kas būtiski ietekmē godprātīgos nodokļu maksātājus.

Situācijas izvērtējumu veic pirms nepilniem diviem mēnešiem amatā apstiprinātā Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Laima Letiņa kopā ar UR komandu. Tā mērķis ir identificēt smagnējos birokrātiskos šķēršļus regulējumā, lai kopā ar valdību un Saeimu varētu pārskatīt regulējumu (likumus) valsts konkurētspējas stiprināšanai.

"Izvērtējot situāciju, esam identificējuši pirmo, ik gadu vairāk nekā 2200 uzņēmumus ietekmējošu, procesu, kas būtiskāk ierobežo godprātīgos nodokļu maksātājus nekā negodprātīgos, uz kuriem regulējums ir vērsts," stāsta Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Laima Letiņa.

Situācijas pirmsākumi meklējami 2020.gada rudenī, kad Saeima, ar mērķi novērst fiktīvo komersantu dibināšanu, kā arī izmaiņu veikšanu UR reģistros ar nolūku izvairīties no nodokļu maksāšanas, lēma attiecībā uz nodokļu risku identificēšanu uzņēmumu reģistrācijas procesā grozīt likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.16 pantā un citos saistītajos pantos.

Regulējums nosaka, ka, piemēram, ja uzņēmuma pieteiktais valdes loceklis jau ir valdes loceklis vairākos citos uzņēmumos vai arī uzņēmuma juridiskajā adresē jau reģistrēti citi uzņēmumi - UR reģistrācijai pieteiktā informācija jānosūta VID atzinuma sniegšanai un reģistrācija jāatliek, standarta trīs darba dienas lēmuma pieņemšanai pagarinot par papildu 10 darba dienām. Saprotams, ka minētās situācijas var būt arī normālai uzņēmējdarbībai raksturīgas un, ka papildu 10 darba dienas atstāj vērā ņemamu ietekmi uz uzņēmējdarbības ātrumu.

Dati par šo regulējuma normu - no UR puses VID nosūtītie pieteikumi ar mērķi atklāt nodokļu riskus - liecina par neefektivitāti un nesamērīgu godprātīgo uzņēmēju ierobežošanu. Tikai retos gadījumos VID konstatē nodokļu riskus (2022.gadā 13% no visiem gadījumiem; 2023.gadā - 10%; 2024.gadā līdz aprīļa beigām - 4%). Secināms, ka 87-96% pārējie UR klienti, kas iekļuva pārbaudē, bija spiesti gaidīt pieteikto ziņu reģistrāciju, būtiski ietekmējot šo klientu darbību. Arī gadījumos, kuros ātrums bijis īpaši svarīgs - samaksāta trīskāršā valsts nodeva, cerot uz attiecīgu ierakstu veikšanu vienas darba dienas laikā, vēlamā reģistrācija tomēr jāgaida vairāk nekā pēc nedēļas.

Visticamāk, negodprātīgākie ierobežojumus arī "testē": secinot, kuros gadījumos būs VID pārbaude, vienkārši atrod citu valdes locekli vai adresi, ko pieteikt reģistrācijai. Rezultātā VID pēc būtības zaudē informāciju par uzņēmumiem ar potenciāli augstākiem nodokļu krāpšanas vai citu pārkāpumu riskiem.

Norādāms, ka ļoti retos gadījumos klienti izvēlas "cīnīties" tiesā par VID atzinuma pamatojumu, jo tas ir samērā smagnējs process un panākt labvēlīgas sekas iespējams arī ārpus tiesas procesa. Savukārt, tie, kas to izvēlas darīt, galvenokārt uzvar - no šobrīd pieciem spriedumiem, kas stājušies spēkā un ir saistīti ar VID atzinuma izvērtēšanu, tikai vienā lietā tiesa piekrita, ka VID atzinums ir pamatots.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Industriālā parka Salaspilī plānots investēt ap 150 miljonu eiro (+VIDEO)

Tas būs piemērota vieta augstas jaudas ražošanas industrijām, nodrošinot dažāda veida jaudas avotus.

Ekonomika 1. ceturksnī Latvijā izsniegtas 580 būvatļjaujas jaunajai būvniecībai (+VIDEO)

Lielāko pienesumu sniedza ceļu, tiltu, augstsprieguma objektu un saules parku montāžas projekti.

Ekonomika Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā aprīļa beigās samazinājies

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad aprīļa beigās bija 5,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

Ekonomika Izsolīs tiesības ārstniecisko dūņu ieguvei Ķemeru Nacionālajā parkā (+VIDEO)

Tās ir ar ūdeni piesātinātas nekonsolidējušās ūdensbaseinu nogulas, kas rodas dabiskos apstākļos ģeoloģisku procesu ietekmē.

Lasiet arī

Sabiedrība Birokrātijas mazināšanai atsakās no atsevišķu valdības dokumentu saskaņošanas

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) kārtības rullī, atsakoties no atsevišķām funkcijām tiesību aktu projektu saskaņošanā.

Sabiedrība Siliņa sola samazināt birokrātiju valsts pārvaldē

Valsts pārvaldē plānots samazināt birokrātiskās procedūras un administratīvo slogu, sola Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura šodien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Ekonomika Bāzes pensijas ieviešanai varētu celt pievienotās vērtības nodokli

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana bāzes pensijas ieviešanai būtu pēdējais, ko darīt, bet, ja tas var palīdzēt senioriem iegūt tūlītēju vairāk nekā 100 miljonu eiro ieguvumu, šādu iespējamību izslēgt nevar, uzskata jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Ekonomika Vinjeti no 2030.gada plānots aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto likumprojektu, kas paredz autoceļu lietošanas nodevu par laiku jeb vinjeti kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par trim tonnām, no 2030.gada aizstāt ar ceļu infrastruktūras nodevu.