• Amanda,
  • Amanta,
  • Kaiva
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas darba tirgū iezīmējušās negatīvas tendences (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 09:12, 29.05.2024


Bezdarba līmenis valstī bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.


Latvijas reģionos darbu atrast ir grūtāk nekā galvaspilsētā.

2024.gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Kopš 2023.gada 3. ceturkšņa Latvijā vērojams bezdarba līmeņa pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,4 procentpunktiem, gada laikā - par 0,8 procentpunktiem.

Šī gada 1. ceturksnī bija 68,7 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,9 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 4,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

2023.gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,8%) bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,1%). Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (7,8%) un Lietuvā (8,2%).

Palielinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā

2024.gada 1. ceturksnī nedaudz vairāk kā puse jeb 36,7 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,8 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 2,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 11,2 tūkstoši bija bez darba 6-11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir palielinājies par 2,4 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - samazinājies par 1,1 tūkstoti.

1. ceturksnī bija 20,5 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku - par 3,4 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 30,0% - par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 3,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Ceturkšņa laikā par desmito daļu samazinājies jauniešu bezdarbnieku skaits

2024.gada 1. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 11,4% bija jaunieši (15-24 gadi). To īpatsvars gada laikā samazinājies par 3,0 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 2,1 procentpunktu.

Jauniešu bezdarba līmenis 1. ceturksnī bija 11,9%, kas ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 1,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,8 tūkstošiem jeb 9,3%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 0,9 tūkstošiem jeb 10,3%.

35,1% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 64,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits

2024.gada 1. ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,1%) jeb 427,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 0,7%, bet gada laikā - par 14,2 tūkstošiem jeb 3,2%.

4,3 tūkstoši jeb 1,0% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2023.gada 1. ceturksnī - 0,7%).

2024.gada 1. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,5 tūkstošus iedzīvotāju.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Pasaulē 38% darbinieku apsver iespēju pamest esošo darbu tuvākā gada laikā

Pasaulē 38% darbinieku apsver iespēju pamest esošo darbu tuvāko 12 mēnešu laikā, kas ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko darba vides tendenču pētījumu "EY 2024 Work Reimagined".

Ekonomika Pēc VID izsūtītajām vēstulēm tūkstošiem cilvēku no jauna iesnieguši deklarācijas

Līdz šim pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsūtītajām vēstulēm personām ar būtiskām neatbilstībām starp viņu bankas kontu apgrozījumu un deklarētajiem ienākumiem aptuveni 3000 cilvēku no jauna iesnieguši gada ienākumu deklarāciju, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Ekonomika Michelin kvalitātes zvaigzne Latvijā piešķirta vēl vienam restorānam

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" 2025.gada ceļvedī iekļauts 31 Latvijas restorāns, tostarp "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta restorānam "John Chef's Hall", kā arī zvaigzni saglabājis restorāns "Max Cekot Kitchen", informē "Michelin Guide" pārstāvji.

Ekonomika «Boeing» darbinieki noraida vienošanos par algu palielināšanu un turpina streiku

ASV aviobūves uzņēmuma "Boeing" darbinieki Sietlas reģionā trešdien noraidīja kompānijas jaunāko piedāvājumu algu palielināšanai un paziņoja par streika turpināšanu.

Lasiet arī

Sabiedrība Datorzinību programmu apguvē NVA plāno iesaistīt līdz 3000 cilvēkus (+VIDEO)

Nodarbinātie varēs saglabāt savu konkurētspēju un veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām darba tirgū.

Ekonomika Latvijā strauji jāsāk domāt par inovācijām, kas mazinātu spiedienu darba tirgū

Latvijā ir strauji jāsāk domāt par inovāciju ieviešanu, lai mazinātu spiedienu darba tirgū, ko rada mazais pieejamo darbinieku skaits, intervijā aģentūrai LETA sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

Sabiedrība Kļuvis zināms, kurš darbs ir pieprasītākais

Uz 10 pieprasītākajām vakancēm 2024.gada 1. ceturksnī kopumā pieteicās vairāk nekā 3500 darba meklētāju, liecina darba portāla CVMarket.lv jaunākā statistika.

Ekonomika Latvijas iedzīvotāji par labāku darbavietu uzskata valsts sektoru

Latvijā 52% iedzīvotāju par labāku darbavietu uzskata valsts sektoru, tviterī raksta pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.