• Armanda,
  • Armands
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Privāto pensiju fondu pensiju plānos pērn iemaksāts par 17,9% vairāk

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 08:34, 22.03.2024


Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 113,645 miljoni eiro, kas ir par 17,9% vairāk nekā 2022.gadā, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā.



Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2023.gadā pieauga par 19% salīdzinājumā ar 2022.gadu un veidoja 91,688 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 13,8% - līdz 21,808 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pērn izmaksāts 44,951 miljons eiro, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2022.gadā, tostarp 94,8% jeb 42,624 miljoni eiro izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2023.gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 810,8 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2022.gada beigām ir pieaugums par 21,3% jeb 142,552 miljoniem eiro.

Privāto pensiju plāniem pagājušā gada beigās bija pievienojušies 411 877 dalībnieki, kas ir par 27 536 jeb 7,2% vairāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp pensiju plānu aktīvo dalībnieku skaits pieaudzis par 7,6%, veidojot 207 008, kamēr pasīvo dalībnieku jeb iedzīvotāju, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav veikuši iemaksas, bet vēl nav sasnieguši pensiju plānā noteikto pensijas vecumu, skaits palielinājies par 4,9% - līdz 123 878.

Latvijā pagājušā gada beigās strādāja septiņi privātie pensiju fondi, tostarp seši atklātie un viens slēgtais, kas piedāvāja ieguldīt 21 pensiju plānā.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas Bankas ekonomisti: Turpmākajos mēnešos pakalpojumu cenas augs lēnāk

Turpmākajos mēnešos pakalpojumu cenas augs lēnāk, jo algu kāpums vairs nav tik straujš kā pērn, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs.

Ekonomika Valmieras Industriālajā parkā uzsākta dzelzceļa būvniecība (+VIDEO)

Noritējušas izsoles divām esošajām rūpnieciskās apbūves teritorijām 23,7 ha un 12 ha platībā.

Ekonomika Bīstamu laiku zīme: kāpēc mūsu valstī arvien vairāk uzpērk zeltu (+VIDEO)

Arī Latvijā ir atrasti daži zelta gabaliņi smilšu grauda lielumā sanesumu iežos.

Ekonomika Latvijas Bankas ekonomisti: Energoresursu cenas šogad nedaudz mazināsies

Sagaidāms, ka energoresursu cenas šī gada laikā kopumā nedaudz mazināsies, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs.

Lasiet arī

Ekonomika Vai bāzes pensija palīdzēs Latvijas senioriem: finansista viedoklis (+VIDEO)

Jāstiprina cīņa pret ēnu ekonomiku un jāveicina ienākumu godīga uzrādīšana.

Sabiedrība "Bāzes pensija" var būt nepieciešama vien īstermiņā

Finansists: Celt vismaz šobrīd strādājošo, tātad nākotnes pensionāru, izredzes saņemt cieņpilnu pensiju, varam ar vairākiem mehānismiem.

Ekonomika Pēc iemaksu samazināšanas pensiju 2. līmenī papildu uzkrājumi nav pieauguši

Pašlaik nav redzams, ka pēc valsts lēmuma no šā gada samazināt sociālās iemaksas pensiju otrajā līmenī no 6% līdz 5%, būtu palielinājušies cita veida Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi vecuma pensijai, intervijā aģentūrai LETA sacīja bankas "Citadele" galvenais ekonomists un ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Sabiedrība Seniori: piemaksas pensionāriem no 80 gadu vecuma jānodrošina jau nākamgad

Atbalstot Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājas Aijas Barčas pausto, arī Latvijas senioru kopienu apvienība (LSKA) piekrīt, ka senioriem, sākot no 80 gadiem, piemaksas par katru apdrošināšanas stāža gadu būtu jānodrošina jau no nākamā gada.