• Klementīne,
  • Raimonda,
  • Raina,
  • Tāle
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas banku peļņa pērn teju divkāršojusies

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 19:41, 14.03.2024


Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.



Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,258 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 554,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem 2023.gada beigās bija 15,637 miljardi eiro, kas ir par 1,5% jeb 224,193 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs gada beigās veidoja 13,441 miljardu eiro, kas ir par 2,2% jeb 294,336 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs 2023.gada beigās veidoja 6,203 miljardus eiro, kas ir par 3,5% jeb 211,577 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,377 miljardus eiro, kas ir pieaugums par 0,4% jeb 25,043 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,676 miljardi eiro, kas ir par 5,7% jeb 198,422 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Savukārt noguldījumos bankas 2023.gada beigās bija piesaistījušas 23,165 miljardus eiro, kas ir par 0,3% jeb 60,353 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada beigām sarucis par 1,3% jeb 263,108 miljoniem eiro un 2023.gada beigās bija 19,273 miljardi eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pērn samazinājies par 0,6% jeb 61,119 miljoniem eiro, 2023.gada beigās veidojot 10,281 miljardu eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs audzis par 6,2% jeb 434,873 miljoniem eiro, veidojot 7,448 miljardus eiro.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2023.gada beigās bija 88,95% (2022.gada beigās - 88,8%), kredītos nebanku klientiem - 89,07% (90,18%), bet nebanku klientu noguldījumos - 89,97% (89,88%).

Banku sektora kopējā peļņa 2022.gadā bija 321,322 miljoni eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Investējot 760 tūkstošus eiro renovācijā, «Mego» atklāj veikalu Carnikavā

Šodien, 25. aprīlī, pēc renovācijas darbu pabeigšanas, veikals “Mego” Carnikavā, Rīgas ielā 14, atkal vēris savas durvis pircējiem. Kopējās investīcijas veikala rekonstrukcijā un veikala apkārtnes labiekārtošanā sastādīja aptuveni 760 000 eiro.

Ekonomika Valainis: Latvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā

atvijas ekonomikai pietrūkst investīciju 2-3 miljardu eiro apmērā, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ekonomika «ByteDance» noraida ASV prasību pārdot «TikTok»

Ķīnas uzņēmums "ByteDance" noraidījis ASV prasību pārdot videoplatformu "TikTok" un solījis apstrīdēt tiesā Kongresa pieņemto likumu, kas paredz aizliegt "TikTok" Savienotajās Valstīs, ja "ByteDance" to nepārdos.

Lasiet arī

Ekonomika Baņķieris: No Baltijas valstīm nenotiek kapitāla bēgšana

Patlaban no Baltijas valstīm nenotiek tā saucamā kapitāla bēgšana, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Sabiedrība Asociācija: Finanšu nozare gatava vairāk ieguldīt aizsardzības nozarē

Komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas, aģentūru LETA informēja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Ekonomika «Swedbank» vadītājs:Valsts bankas veidošanai patlaban nav datos balstītu iemeslu

Valsts bankas veidošanai šobrīd nav visiem saprotamu un datos balstītu iemeslu jeb tirgus nepilnību, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Sabiedrība Finanšu ministrija sola, ka banku sektors kļūs klientiem draudzīgāks

Uzraudzības laikā novērots, ka atsevišķās situācijās sektora dalībnieki īsteno striktākus riska pārvaldības pasākumus nekā būtu nepieciešams.