VID vadītāja: Pārkāpēju radošā pieeja ir vienkārši fantastiska

Ekonomika
LETA 07:50, 06.03.2024 0

Par nodarītajiem zaudējumiem, nemaksājot darbaspēka nodokļus jeb nodokļus no algām, 2023.gadā kriminālvajāšanas sākšanai ir nodoti 36 kriminālprocesi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

 
Foto: LETA

Viņa uzsvēra, ka tas ir pietiekami daudz, jo tās nav vienkāršas lietas - kopumā kriminālvajāšanas sākšanai nodotie procesi ir par 7,2 miljoniem eiro.

Šnite-Roķe skaidroja, ka šie jautājumi ir ļoti komplicēti. Ļoti reti ir gadījumi, kad kāds darba ņēmējs ziņo, ka "man tanī un tanī dienā izmaksās algu aploksnē" un var vienkārši atnākt un pieķert pie rokas. "Visbiežāk pārkāpēju radošā pieeja ir vienkārši fantastiska, tādēļ arī operatīvais darbs un izmeklēšanas darbs ir ļoti sarežģīts," viņa teica.

VID vadītāja stāstīja, ka tur ir iesaistīti gan ārvalstu banku konti, gan tiek deklarēti legālie ienākumi 700 eiro minimālās algas apmērā, bet uz kontu maksā katru mēnesi 1500 eiro. Tādēļ paralēli ir jāskatās arī fizisko personu konta apgrozījumi, jāveic rūpīgs analīzes darbs.

"Līdz ar Krievijas kara Ukrainā sākšanos mums ir ļoti daudz sankciju kriminālprocesu. Tie ir vairāki simti procesu, kas būtiski paņem mūsu izmeklētāju laiku," teica Šmite-Roķe.

Jautāta, par ko visbiežāk tiek ierosināti kriminālprocesi sankciju pārkāpšanas gadījumos, Šmite-Roķe skaidroja, ka ir dažādi pārkāpumi, kuros ved neatļautas preces. Piemēram, stikla pudeles ir aizliegts vest, bet stikla izstrādājumus nav. Tad muitniekam ir jāpierāda, ka tās ir pudeles, nevis izstrādājumi.

Tāpat Šmite-Roķe sacīja, ka nereti uzņēmēji maina preču kodus, piemēram, uz Krieviju ir aizliegts vest apmēram trīs reizes vairāk dažādu preču nekā uz Baltkrieviju. Ja preces neizlaiž uz Krievijas robežas, tad mašīna pagriežas un brauc caur Baltkrieviju.

"Tas ir plašs politisks jautājums, un muitniekiem ir lieli izaicinājumi. Līdz kriminālprocesiem nonāk tad, kad jau šādas darbības ir veiktas. Ja uzņēmums nesūta mašīnu uz robežu, bet vispirms pajautā, tad tiek piemērots "konsultē vispirms" princips. Kriminālprocesu ir ļoti daudz, un tas prasa milzīgus resursus, arī to cilvēku resursus, kas varētu strādāt ar aplokšņu algām," sacīja Šmite-Roķe.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Daugavpils uzņēmēji saņēma no 10 līdz 16 tūkstošiem eiro (+VIDEO)

Biznesa idejas, kas guvušas atbalstu, veiksmīgi arī tiks īstenotas.

Ekonomika Alūksnes novadā par 25 miljoniem eiro atklāta kokapstrādes rūpnīca (+VIDEO)

Uzņēmuma vērtība – motivēti darbinieki, kas kļuvuši par saliedētu un mērķtiecīgu komandu.

Ekonomika Taivānas dronu ražotāji vēlas sadarboties ar Latviju (+VIDEO)

Pasākuma vispārējais mērķis ir izveidot platformu tīklu veidošanai.

Ekonomika Jautājumā par Tet un LMT nākotni ir trīs scenāriji, kā virzīties uz priekšu

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Lasiet arī

Ekonomika Sievietēm vidējā darba samaksa Latvijā ir par 16,5% mazāka nekā vīriešiem

Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2023.gadā Latvijā bija par 16,5% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Ekonomika Labklājības ministrija iecerējusi katru gadu pārskatīt minimālo algu

Labklājības ministrija (LM) iecerējusi mainīt līdzšinējo kārtību, kādā tiek noteikta minimālā alga, plānojot tās apmēru pārskatīt katru gadu.

Sabiedrība Jelgavas mērs Rāviņš pērn algā saņēmis par 17 800 eiro vairāk

Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) alga par darbu pašvaldībā pagājušajā gadā bijusi 58 500 eiro, kas ir par 17 835 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.

Ekonomika Arodbiedrības rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) rosina noteikt minimālo algu 50% apmērā no vidējās mēneša algas valstī.