• Ēriks,
  • Inese,
  • Inesis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Nelieli triki, kas palīdzēs ietaupīt naudu, iesaka eksperte (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 19:05, 18.02.2024


Ikdienā mēs nereti tērējam naudu pirkumiem, kas mums patiesībā nav vajadzīgi.


Finanšu gudrība sākas ar maziem soļiem.

Lai arī uzkrājumu veidošana saistās ar bažīgu atziņu, ka no daudz kā būs jāatsakās un sevi pamatīgi jāiegrožo, tomēr ne vienmēr tas atbilst patiesībai. Finanšu eksperte Jekaterina Ziniča ar piemēriem atklāj, kā šo procesu vienkāršot un arī ilgtermiņā padarīt interesantu ar dažādu spēles elementu ieviešanu ikdienā.

365 dienu, 30 dienu vai 52 nedēļu metode

"Neatkarīgi no tā, vai veidojam savu drošības spilvenu, krājam īsākam laikam, piemēram, kādas preces iegādei vai ceļojumam, vai arī jau domājam par tālāku nākotni, uz savu budžeta plānošanu un krāšanu nav jāraugās kā uz smagu nastu," norāda eksperte.

Tādā gadījumā talkā var nākt 365 dienu vai 52 nedēļu metode. Piemēram, pirmajā gada dienā atliekot vienu centu, otrajā - divus, un tā katru dienu audzējot iekrāto summu atkarībā no dienas secības. Šādā vienkāršā veidā varēsiet uzkrāt 668 eiro. Savukārt 52 nedēļu metode nozīmē, ka pirmajā gada nedēļā tiek atlikts viens eiro, otrajā divi, pakāpeniski palielinot atliktos līdzekļus. Tas ļaus iekrāt vairāk nekā 1300 eiro. Lai arī gada beigās noguldītās summas ir krietni lielākas nekā sākotnēji, jau laicīgi var mēģināt ieplānot savu budžetu tā, lai pielāgotos summas palielinājumam nedēļu griezumā - piemēram, patiesībā atliekot nedaudz vairāk jau sākumā vai "rezervējot" vajadzīgos līdzekļus.

Ja ir vēlme sākt ar īsāku termiņu, tad var izmēģināt arī 30 dienu krāšanas "maratonu", kad pirmajās piecās dienās tiek atlikts katrā pa vienam eiro, tad nākamajās piecās - 2 eiro, tad attiecīgi 3 un 4 eiro. Savukārt pēdējās 10 dienās tiek atlikti 5 eiro. Šādā veidā īsā laikā var iekrāt 100 eiro.

Tēriņu "diēta"

Ikdienā mēs nereti tērējam naudu pirkumiem, kas mums patiesībā nav vajadzīgi. Tāpēc ir vērtīgi ieviest budžeta plānošanu un pārskatu, lai sekotu līdzi saviem izdevumiem un arī novērotu, kur aiziet kādi neplānoti tēriņi. Tāpat viens no variantiem ir kādu konkrētu laika periodu - piemēram, nedēļu vai mēnesi - tērēt naudu tikai nepieciešamākajām lietām, tajā laikā neļaujot sev iegādāties neko lieku. Tas ir veids, kā sākt sekot līdzi saviem izdevumiem un izvairīties no liekiem pirkumiem.

Tāpat eksperte iesaka arī pārskatīt dažādus pakalpojumus un abonementus, par kuriem tiek maksāts, bet kuri, iespējams, nemaz netiek izmantoti un vairs nav vajadzīgi - mūzikas lietotnes, kino un seriālu straumēšanas vietnes u.tml. -, kā arī pārskatīt līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, lai sev nodrošinātu zemāku cenu. Savukārt ietaupītos līdzekļus var uzreiz novirzīt savu iekrājumu veidošanai. Tāpat, negaidīti iegādājoties preces ar atlaidi, neplānoto starpību var atlikt iekrājumam.

Laika ziņu krāšanas metode

Viena no interesantākajām ir "laika ziņu" metode, kad katru nedēļu vai mēnesi tiek atlikta summa, kas ir atbilst augstākajai fiksētajai temperatūrai. Lai arī mūsu aukstajā klimatā ne vienmēr tās būs pārlieku augstas summas, ko atlikt iekrājumā, tas ir labs papildinājums citām krāšanas aktivitātēm.

Ziemas mēnešos ikviens var izvēlēties, vai atlikt aukstāko fiksēto temperatūru vai gluži pretēji - maksimāli siltāko. Turklāt atlikto naudu var novirzīt savā krājkontā vai citos instrumentos, piemēram, termiņnoguldījumā. Tāpat tādā veidā var sākt atlikt savam drošības spilvenam - krājot mazas summas, bet regulāri, tās pēc tam varēs novirzīt konkrētām vajadzībām, bet šāda "drošības" nauda būs pa rokai negaidītu izdevumu gadījumā.

Ilgāku mērķu laika grafiks un apbalvojumi

Gadījumā, ja ir ieplānots lielāks pirkums, tad var izveidot detalizētu uzkrājumu veikšanas grafiku, kurā var arī ietvert iepriekš minētās metodes. Piemēram, nosakiet konkrētu summu un gala termiņu, līdz kuram jāiekrāj vajadzīgie līdzekļi, ka arī dažādus "atskaites punktus". Ja līdz tiem esat iekrājuši vairāk, nekā sākotnēji ieplānojāt, palutiniet sevi ar nelielu balvu par lieki neiztērēto naudu. Nosakot šādus mērķus, var mēģināt arī atteikties no kādu papildu izdevumu veikšanas, kas varbūt ikdienā paslīd nepamanīti - piemēram, kafijas iegāde ārpus mājas vai smalkmaizītes, ko mēdzam nopirkt rīta skrējienā.

Šādas metodes var būt interesantas un arī efektīvas, jo ļauj paraudzīties uz krāšanu ne tik ikdienišķā veidā. Tomēr ieteicams arī neaizmirst par tādu vienkāršu veidu kā automātiskais maksājums uz savu krājkontu vai kāds no krājrīkiem. Tie arvien ir labi instrumenti drošības spilvena veidošanai, turklāt tie var arī palīdzēt disciplinēt sevi, jo dažos no tiem ir laicīgi jāpiesaka līdzekļu izņemšana.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika airBaltic: Pirmā ceturkšņa zaudējumi - 29 miljoni

airBaltic pirmajā ceturksnī apkalpojusi vairāk nekā miljonu pasažieru, un par 10 miljoniem samazinājušies zaudējumi.

Ekonomika airBaltic šogad strādāja ar gandrīz 30 miljonu eiro zaudējumiem

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Ekonomika Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 10,8%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad pirmajos trijos mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 10,8% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, veidojot 802 700, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Valstī būtiski pieaug aizņēmēju īpatsvars ar ļoti sliktu kredītreitingu (+VIDEO)

3,5% ir saistības pie vairāk nekā pieciem dažādiem kreditoriem.

Lasiet arī

Sabiedrība Tikai 10% Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši sava mantojuma lietas

Lai gan Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka sakārtot mantojuma lietas ir svarīgi, tikai 10% ir pilnībā sakārtojuši visus juridiskos jautājumus, kas saistās ar mantojuma atstāšanu tuviniekiem, liecina Latvijas Zvērinātu Notāru padomes (LZNP) un pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.

Sabiedrība Aptauja: 40% Latvijas iedzīvotāju nav finanšu drošības spilvena

Latvijā kopumā ap 40% iedzīvotāju nav finanšu "drošības spilvena" jeb uzkrājumu, ko izmantot ienākumu zaudēšanas gadījumā.

Sabiedrība Katastrofu pārvaldības centru būvniecībai nepieciešami 102,3 miljoni eiro

Katastrofu pārvaldības centru būvniecībai deviņās Latvijas pilsētās 2025.-2027.gadā nepieciešami 102 386 573 eiro.

Ekonomika Valsts obligācijas pārdotas 50 miljonu eiro apmērā

Konkurējošajā izsolē trešdien pārdotas iepriekš starptautiskajos tirgos emitētās valsts obligācijas 50 miljonu eiro apmērā, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.