• Fanija,
  • Vēsma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


PTAC: pārtikas ražotāji un mazumtirdzniecības ķēdes maldina patērētājus (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 12:12, 19.01.2024


Tāpēc ikvienam javeido ieradumu, iepērkoties salīdzināt tieši mērvienības cenu par kilogramu.


Putniņš šajā

Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veica pārtikas produktu monitoringu, vērtējot mērvienības cenu norādīšanu dažādiem iepakojumiem un pievēršot uzmanību tam, vai piedāvājot vizuāli līdzīga izmēra iepakojumu, kurā fasēts atšķirīgs produkcijas daudzums, patērētājiem nerodas maldīgs priekšstats par produkta patieso daudzumu un izdevīgumu.

PTAC direktore Baiba Vītoliņa uzsver: "Piedāvājot patērētājiem preces, pārdevēja pienākums ir norādīt gan gabalcenu jeb pārdošanas cenu par konkrēto iepakojumu, gan arī mērvienības cenu. Preces gabalcena, īpaši, ja piedāvāta atlaide, produktam ar mazāku neto daudzumu var izskatīties vilinoša un patērētājam var rasties viltus izjūta, ka viņš iegūst lielisku piedāvājumu, tomēr attiecīgais piedāvājums ne vienmēr būs izdevīgākais. Tāpēc ikvienu aicinām veidot ieradumu, iepērkoties salīdzināt tieši mērvienības cenu, piemēram, par kilogramu, litru, jo produkta vizuālais noformējums var maldināt patērētāju par patieso produkta daudzumu iepakojumā."

Monitoringa laikā tika vērtēti vairāki preču veidi: krējums, sviests, biezpiens, kausētais siers, piens/kefīrs/jogurts, tējas, šokolādes izstrādājumi, zivju izstrādājumi (plastikāta/stikla/skārda iepakojumi) un konservējumi.

Salīdzinot dažādu izstrādājumu veidus, secināms, ka vizuāli vienādi iepakojumi, bet ar atšķirīgu produktu neto daudzumu, ir piena izstrādājumiem, piemēram, pienam, kefīram, sviestam. Šo produkciju iepakojumu izmēri ar dažādu produkta neto daudzumu vizuāli gandrīz nemaz neatšķiras vai arī vizuāli rada maldinošu priekšstatu. Piemēram, produkts ar mazāku neto daudzumu - 800 gramu kefīrs - ir pildīts pat vizuāli lielākā iepakojumā nekā cits kefīrs ar svaru 1 kg.

Tādi paši novērojumi ir arī attiecībā uz krējumu - tiek piedāvāti vizuāli vienādi iepakojumi ar dažādu neto daudzumu. Salīdzinot mērvienības cenas, produkts, pat ar piedāvātu atlaidi, var izrādīties dārgāks nekā blakus izvietotais bez atlaides.

Savukārt attiecībā uz sviestu novērots, ka sviests tiek piedāvāts 160 g, 165 g, 175 g, 180 g un 200 g svarā. Gan iepakojums, gan izvietojums veikalā sākotnēji varētu patērētājiem veidot maldīgu priekšstatu par to, ka dažādu veidu un dažādu ražotāju izstrādājumi ir vienāda svara un atliek vien izvēlēties lētāko (raugoties uz cenu par gab.), bet, salīdzinot šo preču mērvienības cenas, redzamas būtiskas cenu atšķirības. Tāpat atšķiras paciņu izmērs, ja tās apskata nevis priekšskatā, kā tās parasti izvietotas veikalā, bet gan sānskatā - tad redzams, ka būtiski atšķiras paciņu biezums.

Monitoringa laikā novērots, ka produkti, kuri iepakoti stikla, caurspīdīga plastikāta vai skārda iepakojumos, vizuāli ir daudz vieglāk salīdzināmi un izvērtējami attiecībā pret piedāvāto cenu. Piemēram, zivju izstrādājumu produkcijai un konservējumiem produkcija iepakojumā ir redzama un daudzums novērtējams.

Secinājumi:

-Iepakojuma tilpuma un neto svara samazināšanas tendence novērojama jau vairāku gadu garumā - īpaši attiecībā uz dažādu ražotāju piena, kefīra, krējuma, sviesta un citu piena produktu izstrādājumiem.

-Vairākiem piena produktu veidiem tika novērots atšķirīgs neto daudzums, bet vienāda izmēra iepakojums.

-Daži produkti ar mazāku neto daudzumu iepakoti pat vizuāli lielākā iepakojumā nekā šāda paša veida produkti ar lielāku neto daudzumu.

-Vienlaikus secināms, ka bieži vien akcijas cena neatspoguļo patiesi izdevīgāko piedāvājumu, jo zemākā cena produktam ar mazāku neto daudzumu bieži vien attiecībā pret mērvienības cenu (litru/kilogramu) izrādās augstāka nekā blakus esošam produktam bez akcijas.

-Pircējiem var tikt radīts maldinošs priekšstats par produkta daudzumu un cenas izdevīgumu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Auto speciālisti: Latvijā parādās arvien vairāk prestižu elektromobiļu (+VIDEO)

"Tirgus attīstība vidējās klases zīmoliem paver durvis".

Ekonomika Nekustamajiem īpašumiem uz laiku rēķinās divas kadastrālās vērtības

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzītos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

Ekonomika SmartLynx: Arī nākamajos gados aviācijas tirgus būs «karsts»

Nākamos divus trīs gadus aviācijas tirgus joprojām būs "karsts", intervijā aģentūrai LETA sacīja aviokompānijas "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Edvins Demeņus.

Ekonomika Latvijā ir zemāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā martā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Lasiet arī

Sabiedrība Aptauja: Latvijā 48% iedzīvotāju cenšas taupīt uz pārtikas rēķina

Latvijā 48% iedzīvotāju cenšas taupīt uz pārtikas rēķina, liecina mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Norstat" veiktās Baltijas iedzīvotāju aptaujas dati.

Ekonomika Gulbe: Pārtikas cenas tuvākajā laikā varētu saglabāties esošajā līmenī

Pārtikas cenas tuvākajā laikā varētu saglabāties esošajā līmenī, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.

Interesanti fakti Svētku smarža mājās: kā pagatavot ziemas ēdienus, konsultē eksperte (+VIDEO)

Klasikās receptes svētkos tiek aizstātas ar veselīgāku un vieglāk sagremojamu ēdienu.

Ekonomika «Lidl» brīdina par pārtikas produktu cenu kāpumu

Koalīcijas deputātu piedāvātā ideja par krāsaina karodziņa iekļaušanu katrā cenu zīmē nozīmētu ne tikai atgriešanos pie papīra cenu zīmēm, bet arī produktu cenu kāpumu, kompensējot papildu darba spēka izmaksas.