Vācijas ekonomika pērn samazinājusies par 0,3% salīdzinājumā ar 1,8% izaugsmi 2022.gadā, tādējādi reģistrēts pirmais kritums kopš 2020.gada, liecina valsts statistikas biroja "Destatis" sākotnējie dati.
"Neskatoties uz neseno patēriņa cenu pieauguma tempa palēnināšanos, cenas visās ekonomikas nozarēs joprojām saglabājas augstas, negatīvi ietekmējot valsts izaugsmi," norāda "Destatis".
"Tāpat negatīvu ietekmi radījuši nelabvēlīgie finansēšanas apstākļi, ņemot vērā procentlikmju kāpumu, kā arī vājš iekšzemes un ārvalstu pieprasījums," skaidro statistikas birojs.
Šī ekonomikas lejupslīde jau bija gaidāma, jo Starptautiskais Valūtas fonds iepriekš prognozēja, ka Vācija būs vienīgā no attīstītajām ekonomikām, kas 2023.gadā neuzrādīs izaugsmi.
Vienlaikus Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 0,3%.
Taču koriģētie dati liecina, ka valsts IKP trešajā ceturksnī saglabājies nemainīgs, nevis samazinājies par 0,1%, kā tika ziņots iepriekš. Līdz ar to valsts ekonomika pērnā gada pēdējos trīs mēnešos izvairījos no nonākšanas recesijā, kas tiek definēts, kā IKP kritums vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.
Vācijas centrālā banka "Bundesbank" nesen prognozēja, ka valsts ekonomika šogad pieaugs par 0,4%.