Eirozonas valstu valdībām ir jāturpina darbs pie inflācijas mazināšanas

Eirogrupas prezidents, kurš pagājušajā nedēļā tikās ar Baltijas valstu centrālo banku vadītājiem un finanšu ministriem, uzsvēra, ka lēmumi par procentu likmēm ir ECB kompetencē.

"Taču tas, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu samazināt inflāciju, ir izvairīties no pieprasījuma palielināšanas mūsu ekonomikās ar mūsu pieņemtajiem budžeta lēmumiem. Inflācijas mazināšana nav tikai ECB atbildība. Tā ir arī finanšu ministru atbildība. Ja mēs varam samazināt aizņemšanos un tādējādi palīdzēt samazināt inflāciju, tas savukārt varētu ļaut ECB nākotnē pieņemt citādākus lēmumus par procentu likmēm. Taču galvenais - vispirms ir jāsamazina inflācija," uzsvēra Donohou.

Eirogrupas prezidents teica, ka, pēc viņa domām, eirozonas valstis ir pierādījušas, ka spēj panākt līdzsvaru starp atveseļošanos no pandēmijas un ekonomikas izaugsmes saglabāšanu kara laikā, vienlaikus atceroties par vajadzību samazināt aizņemšanos.

Viņš norādīja, ka pirms diviem gadiem eirozonā vidējais valstu budžetu deficītu līmenis bija aptuveni 8%. Pēc tam tas samazinājās līdz 5% un tagad ir aptuveni 3%.

"Tas nozīmē, ka valstu budžeta deficīta līmeņi ir samazinājušies. Tajā pašā laikā eirozona ir izvairījusies no recesijas, ko daudzi prognozēja kā neizbēgamu, un saglabājusi ļoti augstu nodarbinātības līmeni daudzās valstīs, tostarp arī šeit. Tāpēc es patiešām uzskatu, ka mēs esam paveikuši ļoti labu darbu, nodrošinot budžetu disciplīnu laikā, kad ir daudzi lieli ekonomiskie satricinājumi," pauda Donohou.

Viņš arī norādīja, ka tagad uzdevums ir 2024. un 2025.gadā turpināt samazināt aizņemšanās apnērus un izvairīties no pieprasījuma palielināšanas. "Ja mēs to spēsim, tas savukārt palīdzēs mums samazināt inflāciju un pārtraukt dzīves līmeņa kritumu, kā tas ir noticis pēdējos gados, kad inflācija bija tik augsta," skaidroja Donohou.

Jautāts, vai pēdējos gados vērojamo satricinājumu dēļ Eiropas Savienības valstis, kuras neietilpst eirozonā, tomēr nav bijušas izdevīgākā pozīcijā, jo uz notikumiem varēja reaģēt elastīgāk, Donohou to noliedza.

"Ja es lūkojos uz pieredzi, kāda ir bijusi tādās mazās ekonomikās, kādas ir Īrija vai Latvija, es esmu pārliecināts, ka, ja mums joprojām būtu savas valūtas, tās tik un tā būtu piesaistītas lielākām valūtām, un mums vienalga nebūtu tādas valūtas kursa elastības, kā daži varētu iedomāties. Esot eirozonā, mūsu eksportētājiem tiek nodrošināta stabilas valūtas vērtība. Tas, ka esam vienotajā tirgū un vienotās valūtas zonā, nodrošina lielāku stabilitāti un spēju pārdot preces citām eirozonas valstīm. Tas, ka Latvijas eksportētāji, kas savas preces pārdod Vācijā, var nodrošināt norēķinus vienā valūtā, sniedz milzīgu stabilitāti. Visu šo iemeslu dēļ domāju, ka eiro ir bijis svarīgs stabilitātes instruments šo ļoti nestabilo gadu laikā," uzsvēra Donohou.

Viņš pauda pārliecību, ja Latvija turpinās īstenot saprātīgu politiku, ekonomika 2024.gadā attīstīsies straujāk un turpinās samazināties inflācija, kam savukārt būs ļoti liela un pozitīva ietekme uz dzīves līmeni un nodarbinātību.

Eirozonā ietilpst Austrija, Beļģija, Horvātija, Kipra, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija un Spānija.