Latvijā ar esošo finansiālo situāciju ir apmierināti 35% iedzīvotāju

Vienlaikus Igaunijā gandrīz 40% iedzīvotāju norādījuši, ka viņi ir apmierināti vai pat ļoti apmierināti ar pašreizējo finansiālo situāciju, bet vismazāk apmierināto ir Lietuvā - 32%, liecina aptaujas dati.

Tomēr gan Latvijā, gan Igaunijā vairāk ir arī to iedzīvotāju, kuri ar savu esošo finansiālo situāciju nav apmierināti, - attiecīgi 39% un 38%. Lietuvā neapmierināto daļa ir nedaudz mazāka - 35%.

Lai gan Latvijā 62% iedzīvotāju pauduši, ka gada laikā viņu finansiālā situācija nav mainījusies vai ir pat uzlabojusies, trešdaļa respondentu norādījuši uz finansiālās situācijas pasliktināšanos. Daudz vairāk to, kuri atzīmē, ka viņu situācija ir pasliktinājusies, ir Igaunijā - 45%.

Lietuvā, neskatoties uz to, ka tur ir vismazāk ar finansiālo situāciju apmierināto iedzīvotāju, kopumā ir vairāk to, kuri var iegādāties ikdienā nepieciešamākās lietas - pārtiku un apģērbu - un arī atlikt līdzekļus uzkrājumu veidošanai - 83%. Igaunijā gan šis skaits ir viszemākais - 73%, kas arī saskan ar to, kar tur ir vairāk iedzīvotāju, kuri norāda, ka gada laikā viņu finansiālā situācija pasliktinājusies.

Savukārt Latvijā, vērtējot pašreizējo situāciju, 75% aptaujāto norādījuši, ka var iegādāties ikdienā nepieciešamākās lietas - pārtiku un apģērbu - un arī atliek līdzekļi uzkrājumu veidošanai. Tiesa, 41% respondentu atzinuši, ka ienākumi nepietiek lielākiem pirkumiem, piemēram, sadzīves tehnikai - lai to iegādātos būtu nepieciešams uzkrāt vai ņemt kredītu vai līzingu.

Trešdaļa norādījuši, ka var jebkurā brīdī veikt kādu lielāku pirkumu, tomēr patiešām lielus tēriņus, piemēram dzīvokļa iegādi, viņi nevar atļauties uzreiz. Vien 2% norādījuši, ka var atļauties pilnīgi visu.

Ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iedzīvotāju lielākais izaicinājums pēdējo divu gadu laikā ir bijusi sen nepieredzēti augstā inflācija, kas būtiski samazināja pirktspēju. Apjomīgs cenu pieaugums bija vērojams divās būtiskākajās tēriņu grupās - mājoklis un pārtika, kas īpaši smagi skāra iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem. Tas izskaidro arī augsto neapmierinātības līmeni, kas ir samērā līdzīgs visā Baltijā.

Taču vidējās darba samaksas pieaugums un stabilais darba tirgus veidoja apstākļus arī tam, ka pietiekami lielai sabiedrības daļai drastiskas izmaiņas savas finansiālās situācijas vērtējumā nav notikušas, atzīst Gašpuitis. Igaunijas ekonomika piedzīvo būtisku lejupslīdi, tādēļ arī tur ir vairāk to, kuri norāda, ka viņu finansiālā situācija ir pasliktinājusies. Tikmēr tie, kuriem ienākumi bijuši augstāki, izaicinājumus ir spējuši pārvarēt vieglāk.

Lai gan 2023.gadā bija vērojams algu pieaugums, šogad algu pieauguma tempi noplaks, prognozē Gašpuitis. Visticamāk, būs novērojamas atšķirības starp privāto un publisko sektoru. Privātajā sektorā uz izaugsmes tempu palēnināšanos reaģē ātrāk nekā publiskajā, tomēr arī tur šogad algu pieauguma iespējas kļūs ierobežotākas.

"Kopumā, ņemot vērā 2024.gada perspektīvu, ir grūti atrast iemeslus, kāpēc kādā no nozarēm algu kāpums varētu neturpināties. Kā ierasts, tas nenotiks vienmērīgi - starp nozares uzņēmumiem un arī uzņēmumu darbiniekiem atšķirības saglabāsies vienmēr," pauž Gašpuitis.

Iedzīvotāju aptauju Baltijā 2023.gada novembrī veica uzņēmums "Norstat". Tajā piedalījās 3004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.