Vēl mazāk oksīdu: Latvijas enerģētika tiecas pēc ekoloģijas (+VIDEO)

Ekonomika
VS.LV 17:26, 07.01.2024 0

Līdz 2025. gadam apmēram 400 esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām uz pusi samazinās pieļaujamā CO robežvērtība.

 

Valsts vides dienests (VVD) uzsāka realizēt katlu māju monitoringa programmu. Pirmajos gados konstatētie rezultāti radīja bažas – ap 30% sadedzināšanas iekārtu nespēja nodrošināt atbilstību vides normatīviem. Trūkumu novēršana un atbilstības nodrošināšana siltumapgādes uzņēmumos izrādījās laikietilpīga – no 19 neatbilstošām sadedzināšanas iekārtām divu gadu laikā 11 spējušas nodrošināt atbilstību.

Šobrīd ir testētas 15 sadedzināšanas iekārtas 9 operatoru katlu mājās. Rezultāti rada piesardzīgu optimismu – neatbilstība konstatēta tikai 3 sadedzināšanas iekārtām. Sākotnējais datu novērtējums liecina, ka trūkumi novēršami salīdzinoši ātri un vienkārši, veicot degšanas režīma regulēšanu.

“Testēšanai tika izvēlētas katlu mājas, kurās pirms tam veikta rekonstrukcija efektīvai un videi draudzīgai siltumapgādes nodrošināšanai, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. Nestrādājošas gāzu attīrīšanas iekārtas un nenoregulēts degšanas režīms ir galvenie cēloņi emisiju robežvērtību pārsniegumiem un līdz ar to arī neefektīvai un sadārdzinātai siltumapgādei. Optimālā degšanas režīmā rodas vismazāk piesārņojuma, tādējādi biznesa un vides intereses siltumapgādē ir vienādas,” par testēšanas rezultātiem stāsta VVD Gaisa aizsardzības jomas vadītāja Inguna Pļaviņa.

Visvairāk līdz šim konstatēta neatbilstība oglekļa oksīda CO jeb tvana gāzes emisiju robežvērtībām. Oglekļa oksīds jeb tvana gāze ir ķīmisks savienojums, kurā esošais ogleklis vēl spēj sadegt, dodot siltumu. Un šeit ļoti veiksmīgi sakrīt enerģētikas un vides aizsardzības intereses – jo precīzāk noregulē degšanas režīmu katlu mājā, jo efektīvāk sadeg kurināmais, mazāks ir tā patēriņš, mazākas izmaksas, zemāki apkures tarifi un labāka gaisa kvalitāte.

Modernā un labi regulētā katlu mājā, CO saturs dūmgāzēs ir tuvu nullei – visa kurināmajā esošā enerģija pārtop siltumā.

VVD īstenotā katlu māju monitoringa programma paredz organizēt neatkarīgu gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu veikšanu akreditētā laboratorijā tām gaisu piesārņojošajām vielām, kurām noteikti robežlielumi. Uzdevums monitorēt katlu māju darbību VVD uzticēts Ministru kabineta apstiprinātā Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.-2030.gadam ietvaros. Plāns izstrādāts ar mērķi samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

VVD testēšanas darbus veicis ļoti ierobežotā apjomā, jo netika saņemts valsts finansējums. Projekts tika realizēts par Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas piešķirtajiem līdzekļiem.

Lai sasniegtu Latvijā izvirzītos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, emisiju robežvērtību normatīvi pakāpeniski kļūst stingrāki. Laikā līdz 01.01.2025. apmēram 400 esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām ar ievadīto jaudu 5-50 MW, kas izmanto cieto kurināmo, uz pusi samazinās pieļaujamā robežvērtība oglekļa oksīdam CO un cietajām daļiņām PM, izmantojot šķidro kurināmo – par trešdaļu samazinās slāpekļa oksīdu NOx robežvērtība, bet izmantojot gāzveida kurināmo – par trešdaļu samazinās CO un NOx robežvērtības.

Šo prasību nodrošināšanai, uzņēmumiem, kas nespēs pierādīt, ka spēj nodrošināt atbilstību emisiju robežvērtībām, būs nepieciešams nomainīt vecos, neefektīvos apkures katlus uz modernākiem. Tas prasīs aktīvu Klimata un enerģētikas ministrijas iesaisti Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna uzdevumu izpildē, īpašu uzmanību veltot komunālās siltumapgādes nozarei.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Uzņēmumi Latvijā atsakās no saviem auto, dodot priekšroku koplietošanai (+VIDEO)

Tas nozīmē ērtu pieeju mobilitātei, kuru izmantot tikai tad, kad tā ir patiešām nepieciešama.

Ekonomika Eiropas Savienības Digitālā Eiropā ir iespējas Latvijai (+VIDEO)

Ieskaitot nacionālo līdzfinansējumu, projektu kopsummu veido teju 38,8 miljoni eiro.

Ekonomika Zināms, cik pērn amatā nopelnījis «airBaltic» operatīvās vadības direktors

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis, kurš šogad aprīlī tika iecelts aviokompānijas izpilddirektora pienākumu izpildītāja amatā, pagājušajā gadā kompānijā nopelnīja 344 582 eiro, kas ir par 9,7% jeb 30 378 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Ekonomika ĀM valsts sekretārs: Latvija vēlas padziļināt ekonomisko dialogu ar ASV

Latvija vēlas padziļināt ekonomisko dialogu ar ASV, īpaši aizsardzības industrijas, tehnoloģiju un enerģētikas sektorā, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andžejs Viļumsons, kurš otrdien, 1.jūnijā, tikās ar ASV Kongresa padomnieku delegāciju, kas ieradusies vizītē Baltijas valstīs.

Lasiet arī

Sabiedrība Rīgas neoficiālajās peldvietās ņems ūdens paraugus analīzēm

Šodien Rīgas neoficiālajās peldvietās ņems ūdens paraugus analīzēm, kuru rezultāti būs zināmi līdz 9.augustam, aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons.

Sabiedrība Vairāk nekā 7 miljonus eiro paredz purvu ekosistēmu atjaunošanai

Vairāk nekā 7 miljoni eiro būs pieejami purvu ekosistēmu atjaunošanai, paredz šodien valdības pieņemtie Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošanas noteikumi.

Sabiedrība Latvijas peldvietas saņems «Zilos karogus»

Rīgā, vides izglītības konceptvietā "Šūna", šodien plkst.11 notiks "Zilā karoga" svinīgā pasniegšana, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatori.

Sabiedrība Dabas sargi: atkritumu dedzināšana palielina toksicitāti par 300% (+VIDEO)

Dati no Eiropas Latvijai dod pauzi pārdomām, kā būvēt pārstrādes rūpnīcas.