• Halina,
  • Ilvars,
  • Lauma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Vairāk nekā 7 miljonus eiro paredz purvu ekosistēmu atjaunošanai

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 15:26, 28.05.2024


Vairāk nekā 7 miljoni eiro būs pieejami purvu ekosistēmu atjaunošanai, paredz šodien valdības pieņemtie Eiropas Savienības nozīmes biotopu vai purvu ekosistēmu atjaunošanas noteikumi.


Foto: LETA

No minētā finansējuma Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējums būs 6 miljoni eiro, bet valsts budžeta līdzfinansējums nedaudz vairāk nekā miljons eiro.

Projektu īstenošanai privātais finansējums tiek paredzēts, ja pasākuma īstenošanai nepieciešamais finansējums pārsniedz maksimāli iespējamo Taisnīgas pārkārtošanās fonda un valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru.

Īstenojot projektus tiks atbalstīti biotehniskie, hidrotehniskie un melioratīvie pasākumi, ekotūrisma infrastruktūras izveide un teritoriju labiekārtošana, vides un informācijas piekļūstamības veicināšana, atjaunojamo teritoriju apsekošana un izpēte, sabiedrības informēšanas, izglītošanas, komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi un projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, purvu teritorijas aizņem aptuveni 10% - 15% no Latvijas teritorijas, no kuriem kūdras ieguve notiek ap 4%. Savukārt jau izstrādātu purvu platības aizņem ap 2% no teritorijas.

Aptuveni 40% no Latvijas kūdras atradņu teritorijām atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Pēdējās desmitgadēs izstrādātās kūdras apjoms Latvijā svārstās no 0,6 līdz 1,2 miljoniem tonnu gadā. 2021.gadā Latvijas teritorijā veikta kūdras ieguve aptuveni 1 242 000 tonnu apmērā, bet 2022.gadā kūdras ieguve notikusi aptuveni 1 469 000 tonnu apmērā.

2022.gadā kūdra eksportēta par aptuveni 294 miljoniem eiro un eksportētās kūdras apjoms pārsniedzis 190 000 tonnu. 2021.gadā kūdras eksports sasniedza 233 miljonus eiro un eksportētās kūdras apjoms nedaudz pārsniedzis 200 000 tonnu.

Bez ekonomiskā potenciāla, purviem ir būtiska loma arī vides kvalitātes un rekreācijas funkcijā. Tie nodrošina sabiedrību ar dažādiem ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, pārtikā lietojamām dabas veltēm, atpūtas un tūrisma iespējām, ūdens regulāciju dabā, aizsardzību pret plūdiem, ar dzīvesvietu putniem, kā arī uzglabājot lielu oglekļa daudzumu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Koalīcija strādās pie ministru algu un partiju finansējuma iesaldēšanas

Koalīcija ir gatava strādāt pie valsts vēlēto amatpersonu un ministru atalgojuma, kā arī partiju finansējuma turpmākas iesaldēšanas, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Sabiedrība Smēķēšanas aizliegums azartspēļu organizēšanas vietās atbilst Satversmei

Smēķēšanas aizliegums azartspēļu zālēs ir arī sabiedrības interesēs - tas ir vērsts uz atkarību mazināšanu un sociālās spriedzes novēršanu.

Sabiedrība Rīgas centrā atver "Straumes" pop-up veikalu

Izziņota arī īpaša pasākumu programma, kurā varēs tikties ar filmas "Straume" komandu.

Sabiedrība Ministri izpildījuši uzdevumu: izdevies samazināt izdevumus par 150 miljoniem

Finanšu ministrija informē, ka nozaru ministrijas ir sagatavojušas priekšlikumus, kas skar atlīdzības, subsīdiju, preču un pakalpojumu, kā arī citu izdevumu samazināšanu.

Lasiet arī

Sabiedrība Pašvaldības uzņēmums "Rīgas meži" izstrādājis Bioloģiskās daudzveidības politiku

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas meži" kļuvusi par pirmo uzņēmumu Latvijas meža nozarē, kas izstrādāja un sāka īstenot visaptverošu Bioloģiskās daudzveidības politiku, nosakot ilgtermiņa redzējumu dabas daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā teritoriju pārvaldībā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Ieva Geistere.

Ekonomika Zaļais kurss jau tagad ir trieciens pārtikas ražotājiem

Pārtikas ražotājiem šobrīd ir ļoti izaicinošs laiks saistībā ar izejvielu un energoresursu cenu kāpumu, kā arī lielais nezināmais ir zaļais kurss, kas jau tagad rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem, intervijā aģentūrai LETA atzina gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Maag Latvija", kuram tostarp pieder zīmols "Rīgas miesnieks", valdes loceklis Heino Lapiņš.

Sabiedrība Zemo emisiju zonu Rīgas centrā plānots ieviest 2027.gadā

Zemo emisiju zonu Rīgas centrā plānots ieviest 2027.gadā, šodien vebinārā par bezemisiju zonas ieviešanas ietekmi uz loģistiku, teica Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps (LA).

Ekonomika Valsts kontrole aicina mērķtiecīgāk plānot Emisijas kvotu līdzekļu izlietojumu

Latvijai nepieciešams mērķtiecīgāk plānot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļu izlietojumu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).