Ir vajadzīgs uzlabot procesus abās pusēs: gan universitātēs, gan likumos un noteikumos.
Zinātniskās darbības likums un universitāšu intelektuālā īpašuma licencēšanas un pārdošanas likumi nosaka dažādus ierobežojumus zinātniski ietilpīgu jaunuzņēmumu dibināšanā. Iecerēts, ka grozījumi Zinātniskās darbības likumā šo jomu sakārtos, palīdzot rasties lielākam skaitam uzņēmumu ar augstu potenciālu, raksta vietne labsoflatvia.lv.
“Identificējot un analizējot līdzšinējo pieredzi, mēs esam izstrādājuši priekšlikumu Zinātniskās darbības likumam, lai, to nepārkāpjot, varētu nodot intelektuālo īpašumu komercializācijas nolūkiem, izmantojot efektīvās pārrunas,” teic Rīgas Tehniskās universitātes inovāciju prorektore Liene Briede.
Latvijas Universitātes pētnieks un tehnoloģiju pārneses eksperts, biotehnoloģiju uzņēmuma līdzdibinātājs Mārtiņš Borodušķis teic, ka likuma grozījumi ļautu vienkāršot universitātes radīta intelektuālā īpašuma licencēšanu, neejot līdz šim obligāto publiskās izsoles ceļu.
Zinātniskās darbības sektorā intelektuālā īpašuma virzīšana komercializācijai varētu notikt mērķtiecīgāk. L. Briede pieļauj, ka tas savā ziņā ir saistīts ar iziešanu ārpus komforta zonas, jo prasa savas tehnoloģijas aktīvu pārdošanas procesu. Tas universitātēs iepriekš nav aktīvi darīts. Lai situāciju mainītu, ir vajadzīgs uzlabot procesus abās pusēs: gan universitātēs, gan likumos un noteikumos. RTU strādā pie tā, lai identificētu risinājumus, kam ir komercializācijas potenciāls.
“Ir nedaudz jākoriģē pieeja un mērķtiecīgāk jāstrādā pie procesa, kas ļautu no universitātēm izrotēt šādus tehnoloģiski ietilpīgus uzņēmumus. Bez tā mēs nevaram gaidīt šādu jaunuzņēmumu jūru,” saka L. Briede.