• Jadviga,
  • Laura
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kapēc Latvijas budžeta deficīts šogad pieaudzis par 117 miljoniem eiro (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 16:32, 31.12.2023


Tas skaidrojams ar būtiski augstākiem valsts izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī lielākiem izdevumiem investīcijām ES līdzfinansētu projektu īstenošanai.


Valstī pieaugušas no budžeta finansētu lielu objektu būvniecības izmaksas.

2023. gada vienpadsmit mēneši noslēgti ar 265,2 miljonu eiro deficītu konsolidētajā kopbudžetā, liecina Valsts kases dati. Salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, ir vērojama bilances uzlabošanās par 334,2 miljoniem eiro, taču salīdzinot ar kopbudžeta bilanci šā gada desmit mēnešos, deficīts pieaudzis par 117 miljoniem eiro. Tāpat kā oktobrī arī šā gada novembrī kopbudžetā izdevumi pieauguši atlīdzībai, kas pamatā saistāms ar pedagogu zemākās darba samaksas likmes palielināšanu no šā gada 1. septembra. Palielinās arī kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām, kā arī kapitālajiem izdevumiem ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, tuvojoties kalendārā gada beigām, kad aktīvāk tiek noslēgti investīciju projekti.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 14,2 miljardu eiro apmērā 2023. gada vienpadsmit mēnešos auguši par 1,3 miljardiem eiro jeb 10%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot ieņēmumus vienotajā nodokļu kontā, šā gada vienpadsmit mēnešos iekasēti 11,4 miljardu eiro apmērā, kas ir par 977,9 miljoniem eiro jeb 9,4% vairāk salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-novembri. Taču jāatzīmē, ka novembrī nodokļi iekasēti par 19,2 miljoniem jeb 1,8% mazāk nekā novembrī pērn. Pozitīva dinamika darba samaksas fondā sekmē darbaspēka nodokļu ieņēmumu nemainīgi augstu pieauguma tempu gan novembrī, gan visa perioda griezumā.

Turpretī patēriņa nodokļi nesasniedza 2022. gada novembra līmeni – PVN ieņēmumi bijuši par 69,7 miljoniem eiro jeb 19,1% mazāki nekā novembrī pirms gada. Ieņēmumu kritums galvenokārt saistāms ar pērn novembrī iekasēto PVN par stratēģisko gāzes rezervju iegādi. VID dati liecina arī par ieņēmumu pieauguma tempu sabremzēšanos lielāko PVN maksātāju nozarēs – vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs, cenu un pieprasījuma faktoru ietekmē. Šā gada vienpadsmit mēnešos kopumā PVN iekasēti 3,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 332,1 miljoniem eiro jeb 10,3% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada. Arī akcīzes nodokļa ieņēmumos novembrī vērojams neliels kritums, salīdzinot ar novembri pirms gada, taču vienpadsmit mēnešos akcīzes nodoklis iekasēts nedaudz virs pērnā gada līmeņa.

Savukārt ar uzņēmumu sadalāmās peļņas apmēra pieaugumu, tai skaitā lielākajos valsts uzņēmumos, saistāms straujais UIN ieņēmumu kāpums par 167,6 miljoniem eiro jeb 47,8% šā gada vienpadsmit mēnešos. Lielākās šā nodokļa iemaksas vērojamas enerģētikas, mežsaimniecības, tirdzniecības un finanšu pakalpojumu nozarēs.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi viena miljarda eiro apmērā šā gada vienpadsmit mēnešos iekasēti par 209,4 miljoniem eiro jeb 26,3% vairāk nekā gadu iepriekš, ko pamatā veicināja gada pirmajā pusē veiktie valsts lielāko kapitālsabiedrību dividenžu maksājumi. AS "Latvenergo" šā gada maijā dividendēs valstij no pērnā gada peļņas izmaksāja 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Jāatzīmē arī novembrī AS “Latvenergo” papildus izmaksātie 18,5 miljoni eiro elektroenerģijas sadales tarifu samazinājuma kompensācijām. Arī AS “Latvijas valsts meži” šā gada jūnijā dividendēs izmaksāja 162,5 miljonus eiro jeb par 91 miljonu eiro vairāk nekā pērn. Valsts nodevās šā gada vienpadsmit mēnešos iekasēts par 43 miljoniem eiro jeb 29% vairāk nekā atbilstošajā periodā pirms gada, tostarp valsts nodeva par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu iekasēta par 39 miljoniem eiro lielākā apmērā nekā pērn. Savukārt procentu ieņēmumi no depozītiem un kontu atlikumiem šā gada vienpadsmit mēnešos pieauguši par 59,8 miljoniem eiro, kas saistāms ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto monetāro politiku inflācijas ierobežošanai, kā rezultātā sākot ar 2022. gada 21. jūliju tika veikta procentu likmju vairākkārtēja paaugstināšana.

Turpinoties augstam izdevumi līmenim (šā gada novembrī izdevumi bijuši par 10,5% augstāki nekā novembrī pērn) kopbudžeta izdevumi šā gada vienpadsmit mēnešos 14,4 miljardu eiro apmērā bija par 955 miljoniem eiro jeb 7,1% augstāki nekā gadu iepriekš. Izdevumu apjomam turpinot kāpt gan valsts speciālajā budžetā, gan pašvaldību budžetā, pārpalikums šajos budžeta līmeņos strauji samazinās. Savukārt valsts pamatbudžetā 2023. gada vienpadsmit mēneši noslēgušies ar ievērojami zemāku deficītu 572,4 miljonu eiro apmērā, kas bija par 667,5 miljoniem eiro mazāks nekā pērn un pamatā skaidrojams ar pagājušajā gadā veiktajiem izdevumiem stratēģisko gāzes rezervju nodrošināšanai 430,4 miljonu eiro apmērā, kā arī ar būtiski zemākiem valdības tēriņiem šogad Covid-19 atbalsta pasākumu finansēšanai. FM prognozē izdevumu pieaugumu arī šā gada izskaņā, kas 2023. gadā rezultēsies ar kopbudžeta deficītu 1,3 miljardu eiro apmērā.

Lielākais izdevumu kāpums kopbudžetā šā gada vienpadsmit mēnešos vērojams atlīdzībai, ko veicināja gan minimālās algas paaugstināšana valstī no 500 eiro līdz 620 eiro ar 2023. gada 1.janvāri, gan lielāki izdevumi pedagogu atalgojumam. Šā gada vienpadsmit mēnešos tie bija 3,1 miljardi eiro, kas ir par 422,1 miljonu eiro jeb 15,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Kopbudžeta izdevumi sociāla rakstura maksājumiem 2023. gada janvārī-novembrī 4,5 miljardu eiro apmērā pieauguši par 306,8 miljoniem eiro jeb 7,4%, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. Taču, kamēr valsts pamatbudžetā izdevumi sociāla rakstura maksājumiem šogad sarukuši par 104,1 miljonu eiro jeb 15,1% un bija 585,7 miljoni eiro, kas saistāms ar ievērojami zemākiem tēriņiem atbalstam šogad, pērn izmaksājot vienreizējos pabalstus ģimenēm un senioriem, lai kompensētu negatīvo efektu no energoresursu cenu pieauguma. Tikmēr valsts speciālajā budžetā izdevumi sociālajiem pabalstiem 3,6 miljardu eiro apmērā kāpuši par 382,7 miljoniem eiro jeb 11,8%. Ņemot vērā pērn veikto straujo indeksāciju, izdevumi vecuma pensijām sasniedza 2,6 miljardus eiro, pieaugot par 334,1 miljonu eiro jeb 14,9%. Līdzīgs pieauguma temps ir arī izdevumiem invaliditātes pensijām, kur vērojams kāpums par 32,5 miljoniem eiro jeb 15,4%, kopējiem izdevumiem sasniedzot 243,8 miljonus eiro. Ievērojami samazinoties slimības pabalstu saņēmēju skaitam (šā gada vienpadsmit mēnešos par 26%), par 27,2 miljoniem eiro jeb 8,2% sarukuši izdevumi slimības pabalstiem, sasniedzot 303,4 miljonus eiro. Taču, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu (pirms pandēmijas), slimības pabalstu saņēmēju skaits šā gada vienpadsmit mēnešos joprojām ir par 21% augstāks. Izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 142,7 miljonu eiro apmērā šā gada vienpadsmit mēnešos pieauga par 11,3 miljoniem eiro jeb 8,6%, kur pabalsta saņēmēju skaita kritumu par 7,9% kompensēja par 54,1% lielāks piešķirtā pabalsta vidējais apmērs. Pieauguši arī pašvaldību sociāla rakstura maksājumi 203,4 miljonu eiro apmērā, kas šā gada vienpadsmit mēnešos bijuši par 25,2 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Augstāki izdevumi bijuši mājokļa pabalstiem, kas galvenokārt saistāms ar palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, vairāk tērēts samaksai par pašvaldību sociālajiem pakalpojumiem, tostarp par sociālo aprūpi mājās un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.

Savukārt ievērojami labāka ES fondu finansējuma izmantošana šogad atspoguļojas kopbudžeta subsīdiju un dotāciju, kā arī kapitālo izdevumu pieaugumā. Šogad 11 mēnešos, noslēdzoties 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektiem, ir apgūti 94% no budžetā plānotā izdevumu apjoma. Tāpat šā gada vienpadsmit mēnešos Atveseļošanas fonda projektiem izdoti 149,8 miljoni eiro. RailBaltica izdevumi šogad no valsts pamatbudžeta pieauguši vairāk kā divas reizes salīdzinājumā ar 11 mēnešu periodu pērn, sasniedzot 130,4 miljonus eiro. Kopumā sagaidāms, ka šogad izdevumu apjoms šim projektam pārsniegs 150 miljonus eiro un turpinās pieaugt arī turpmākajos gados. Kopbudžeta izdevumi subsīdijām un dotācijām šā gada janvārī-novembrī 3,4 miljardu eiro apmērā pieauga par 285,3 miljoniem eiro jeb 9,2% salīdzinājumā ar vienpadsmit mēnešiem pērn. Tas skaidrojams ar būtiski augstākiem valsts pamatbudžeta izdevumiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu kāpuma mazināšanai, kā arī par 249,9 miljoniem eiro jeb 42,1% lielākiem izdevumiem investīcijām ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, kas paredzēti energoefektivitātes pasākumiem daudzdzīvokļu māju, centralizētās siltumapgādes un veselības aprūpes infrastruktūrai, kā arī elektrovilcienu iegādei.

Kopbudžeta kapitālajiem izdevumiem šā gada vienpadsmit mēnešos vērojams kāpums par 124,3 miljoniem eiro jeb 12,9%, sasniedzot 1,1 miljardu eiro. Tostarp valsts pamatbudžeta izdevumi pamatkapitāla veidošanai (neņemot vērā transfertus pašvaldībām) 624,3 miljonu eiro apmērā bija pat par 150,5 miljoniem eiro jeb 31,8% augstāki nekā janvārī-novembrī gadu iepriekš. Vairāk kā pusi no pamatkapitāla veidošanas izdevumu kāpuma (94,3 miljoni eiro) veidoja izdevumu pieaugums ES līdzfinansētu projektu īstenošanai, tai skaitā būvniecības projektiem satiksmes nozarē investēts par 80,3 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī izglītības un veselības nozarēs izlietots par 6,8 miljoniem eiro lielāks investīciju apmērs, pamatā datortehnikas, sakaru un transporta līdzekļu iegādei. Pārējo pamatkapitāla veidošanas izdevumu pieaugumu pamatā nodrošināja šā gada janvārī novirzītie 20,7 miljoni eiro jauna cietuma būvniecībai Liepājā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārraudzīto projektu īstenošanai 56,7 miljoni eiro un par 58,3 miljoniem eiro vairāk izlietojot kapitālā remonta, rekonstrukcijas un būvniecības projektiem, kā arī transportlīdzekļu iegādei aizsardzības un iekšlietu resoros.

Kopbudžeta izdevumi precēm un pakalpojumiem šā gada vienpadsmit mēnešos sarukuši par 217,5 miljoniem eiro jeb 10,9%, kas skaidrojams ar augstiem tēriņiem pamatbudžetā pērnā gada septembrī un oktobrī gāzes rezervju iegādei. Taču jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā cenu kāpuma ietekmē izdevumi precēm un pakalpojumiem turpina pieaugt, kas šā gada janvārī-novembrī 725,6 miljonu eiro apmērā bijuši par 100,7 miljoniem eiro jeb 16,1% lielāki nekā 2022. gada vienpadsmit mēnešos. Tā pašvaldībās vairāk tērēts par elektroenerģiju, kurināmo, ēdināšanu, kā arī par nekustamo īpašumu un autoceļu uzturēšanu.

Šogad, līdzīgi kā iepriekšējos gados, augstu budžeta izdevumu līmeni turpina noteikt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi, galvenokārt, saistībā ar energoresursu cenu kāpumu, Covid-19 vakcīnu iegādi un noslēdzot investīciju projektus, kā arī atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem. Atbilstoši FM novērtējumam šie izdevumi veido 1,6% ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, attiecīgi vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā sasniegs 2,7% no IKP.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nodarbināto īpatsvars ar augstāko izglītību Latvijā sasniedzis 42,7%

Latvijas darba tirgū 2023.gada sākumā no 806 000 nodarbināto vecumā no 25 gadiem 42,7% bija ar augstāko izglītību, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir pieaugums par 0,7 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ekonomika Rīgā aizliegs kravas transporta tranzīta satiksmi Pērnavas ielā

Rīgā, Pērnavas ielā, plānoto kravas transporta tranzīta satiksmes aizliegumu ieviesīs šī gada rudenī.

Ekonomika Ārvalstu investori novērtējuši Latviju ar līdz šim zemāko atzīmi

Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023".

Ekonomika «Olainfarm» dibinājis piecus meitasuzņēmumus ārpus Latvijas

Latvijas zāļu ražotājs AS "Olainfarm" nodibinājis meitasuzņēmumus Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā un Polijā, lai stiprinātu uzņēmuma pozīciju Eiropas Savienības (ES) tirgos, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Lasiet arī

Sabiedrība Mārupes budžets palielinājies par aptuveni 13 miljoniem eiro

Mārupes budžets palielinājies par aptuveni 13 miljoniem eiro, liecina "Latvijas vēstnesī" publicētais pašvaldības budžets.

Sabiedrība Rīgas domes budžetā izdevumi par 200 miljoniem eiro apsteigs ieņēmumus

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Ekonomika Ekonomisti: Latvijā jāveic budžeta izdevumu radikālu izvērtēšanu

Latvijā nepieciešams veikt budžeta izdevumu radikālu izvērtēšanu, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā šādu nostāju pauž Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".

Sabiedrība Valsts kontrole: Rēzeknes budžetā pieļauti vairāki pārkāpumi

Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.