• Armanda,
  • Armands
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Viedoklis: nomainīt banku kļūs vienkāršāk un krietni lētāk

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 16:29, 20.12.2023


Ja Saeima atbalstīs valdības piedāvājumu būtiski atvieglot hipotekāro kredītņēmēju iespējas pāriet no vienas bankas uz citu, nomainīt banku kļūs vienkāršāk un krietni lētāk, bankas vairāk konkurēs, piedāvājot arvien labākus nosacījumus gan jauniem klientiem, gan arī esošajiem klientiem, pauda Finanšu nozares asociācijas (FNA) vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.


Foto: LETA

Viņš norāda, ka šis valdības lēmums tapa sadarbībā ar FNA, turpinot pirms sešiem gadiem industrijas sāktos pasākumus pārkreditēšanas atvieglošanai, kur pirmais solis ietvēra dažādu administratīvo pasākumu mazināšanu.

Valdības atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā, ir vērsti uz to, lai panāktu lielāku klientu mobilitāti kredītņēmēju vidū un arī veicinātu konkurenci banku piedāvājumā, skaidro Pastars.

Runa ir gan par konkurences saasināšanos par esošo klientu pārvilināšanu, gan arī par jaunu klientu piesaisti. To iecerēts panākt, mazinot pārkreditēšanas cenu, atvieglojot pāreju no vienas bankas uz citu, kā arī, kas ir īpaši būtiski, atļaujot hipotekāro kredītu reklāma, kas šobrīd nav atļauta ārpus bankas pašas kanāliem, uzsver Pastars.

Viņš skaidro, ka jaunie nosacījumi nozīmē, ka nomainīt banku kredītņēmējiem nebūs gandrīz tik pat vienkārši kā nomainīt mobilo sakaru operatoru, jo iesaistīta ķīla un aizdevums, tomēr pārkreditēšanas process kopumā aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, - turpmāk klientam būs jāvēršas tikai pie potenciālā kredītdevēja, līdzšinējā aizdevēja piekrišana pašam klientam nebūs jāsaņem, bet to būs jāatrisina starp bankām, lai nodrošinātu ķīlas izmaiņu reģistrāciju.

Visu pārejas procesu varēs īstenot attālināti - klients attālināti var izvērtēt piedāvājumu, noslēgt jaunu līgumu, kā arī apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra.

Saņemot jaunās bankas piedāvājumu, iepriekšējai bankai būs iespēja izteikt pretpiedāvājumu, mēģinot klientu noturēt. Tādējādi kredītu procentu likmes potenciāli var samazināties atbilstoši aktuālai tirgus situācijai, pauž Pastars.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz, ka par pārkreditēšanu nevarēs piemērot samaksu, bet jaunās bankas komisijai būs noteikti ierobežojumi. Ja klienta līgums ir ar fiksētas aizņēmuma likmi, tad sekojot Eiropas Savienības (ES) hipotekāro kredītu direktīvas prasībām, "vecā banka" varēs pretendēt uz godīgu un objektīvi pamatotu kompensāciju par iespējamām izmaksām. Vienlaikus Pastars uzskata, ka tie būs izņēmuma gadījumi, jo fiksētās likmes, neskatoties uz to, ka tās vienmēr ir bijušas pieejamas, nav tik populāras un mainīgās likmes ilgtermiņā ir izdevīgākas.

Pastars piebilst, ka līdz šim pārkreditēšanās komisijas maksa, ko klientam prasīja "vecā banka", varēja sasniegt 400-600 eiro, ņemot vērā arī papildu administratīvās izmaksas, bet kopējās izmaksas par pāriešanu uz citu banku bija vēl augstākas saistībā ar nepieciešamajām darbībām valsts reģistros.

Noteikts, ka maksa par jaunā kreditēšanas līguma noformēšanu un/vai kredīta izsniegšanu, ko "jaunā banka" drīkstētu prasīt no klienta, nevarēs pārsniegt 1% no jaunā hipotekārā kredīta summas. Īpaši Pastars uzsver, ka jaunie nosacījumi paredz samazināt arī citas ar bankas nomaiņu saistītās izmaksas, kas arī atturēja klientus no lielākas mobilitātes, piemēram, vairs nebūs jāmaksā valsts nodeva par ķīlas tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā 0,1% apmērā no darījuma summas, jo ķīlas tiesība tiek pārgrozīta, nepalielinoties darījuma summai.

Savukārt grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā nosaka, ka patērētājam, kurš vēlas pārkreditēt saistības, būs tiesības vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu.

Atbilstoši valdības lēmumam konkurences veicināšanai būtu jāatceļ reklāmas ierobežojumi hipotekārajiem kredītiem, kredītiem nekustamā īpašuma būvniecībai vai energoefektivitātes paaugstināšanai. Pastars skaidro, ka faktiski tas nozīmē, ka likumprojekta pieņemšanas gadījumā, ko FNA atbalsta un lūgusi to darīt jau sen, bankām un citiem finansētājiem būs vēl vairāk jāsacenšās gan esošo klientu noturēšanā, kolēģu klientu piesaistīšanā, gan arī jaunu klientu piesaistē, proti, tādu klientu piesaistē, kuriem pagaidām nav, bet kuri kvalificējas hipotekārā aizdevuma saņemšanai.

"Tātad ieguvēji galu galā būsim mēs visi - klienti saņems arvien labāku piedāvājumu, bet bankas varēs vēl konkurēt par jaunu klientu piesaisti. Arī jauna tirgus dalībnieka ienākšana ir grūti iedomājam bez reklāmas iespējām," pauž Pastars.

Vienlaikus Pastars norāda, ka vērtīgu un vajadzīgu attīstības soli uz priekšu diemžēl aizēno kredītņēmēju atbalstam ieviestā nodeva bankām, kas arī pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) negatīvā atzinuma iezīmē vairāk risku tautsaimniecības attīstībai, nekā potenciālos ieguvumus.

Pastars skaidro, ka šī nodeva 2024.gadā neļaus izmantot klientu mobilitāti, jo nozīmētu, ka nodevas paredzētais atbalsts tiktu zaudēts.

"Tāpēc kopumā gada izskaņā veiktās izmaiņas likumos var nosaukt par tādu kā mīņāšanos uz vietas. Speram vienu soli uz priekšu, lai veicinātu lielāku konkurenci banku sektorā, tajā pašā laikā ejam divus soļus atpakaļ, atbalstot ideju, kas nav balstīta datos par kredītņēmēju (ne)spēju nomaksāt ikmēneša kredītmaksājumus. Ceram, ka arvien pieaugošā banku savstarpējā konkurence, jo tā mūsu tirgū vienmēr ir bijusi pietiekami asa, un nākamais uz augšu vērstas ekonomikas attīstības cikls nomāks negatīvos riskus, ko potenciāli var nest populistiskie lēmumi," pauž Pastars.

Jau ziņots, ka valdība 12.decembrī atbalstīja grozījumus četros likumos, kas paredz mazināt pārkreditēšanas šķēršļus, atvieglot patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus, tā veicinot klientu mobilitāti un konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā vēl jāapstiprina Saeimai.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika LG apgrozījums samazinājies 4,4 reizes un ciesti 57 miljonu eiro zaudējumi

AS "Latvijas gāze" (LG) koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Ekonomika Inovāciju Akadēmijā ieguvumus sniedza 23 industriālas nozares (+VIDEO)

Visu trīs Inovācijas Akadēmijas programmas gadu laikā, daudzas komandas ir pierādījušas savu spēkuю

Ekonomika Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Merirands

VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD) valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietnieks Dins Merirands, informēja SM pārstāvji.

Ekonomika Ventspils brīvosta ir atbrīvota no piesārņojuma (+VIDEO)

Pārstrādei tika nogādāts 171 kubikmetrs šķidro bīstamo atkritumu.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijas banku peļņa pērn teju divkāršojusies

Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Ekonomika Baņķieris: No Baltijas valstīm nenotiek kapitāla bēgšana

Patlaban no Baltijas valstīm nenotiek tā saucamā kapitāla bēgšana, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Sabiedrība Asociācija: Finanšu nozare gatava vairāk ieguldīt aizsardzības nozarē

Komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas, aģentūru LETA informēja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Ekonomika «Swedbank» vadītājs:Valsts bankas veidošanai patlaban nav datos balstītu iemeslu

Valsts bankas veidošanai šobrīd nav visiem saprotamu un datos balstītu iemeslu jeb tirgus nepilnību, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.