Stividorkompāniju asociācija aicina neapturēt graudu tranzītu no Krievijas

Viņš norāda, ka Latvijas ekonomikai graudu tranzīts ir būtiska un nozīmīga sastāvdaļa, kurās iesaistītas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme, papildinot, ka Latvijā darbojas trīs lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts graudu tranzīts, pārkraušanas termināļu kopējai kapacitātei pārsniedzot desmit miljonus tonnu.

Tāpat LSA pārstāvji atzīmē, ka no šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji trīs miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Tādējādi kapacitāte ļauj nodrošināt vēl septiņu miljonu tonnu eksportu.

"Bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļi nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki - brokeri, surveijeri, graudu jomā ostu tranzītu punktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000," uzsver Kasalis.

Viņš arī norāda, ka vairāk nekā 20% LDz pārvadāto kravu ir graudi. "Jau tā uzņēmuma pārvadāto kravu apjoms gada laikā samazinājies par 15-20%, bet vēl lielāks apjoma kritums kompānijai var izrādīties kritisks," pauž Kasalis.

Tāpat viņš uzsver, ka piecu gadu laikā LDz darbinieku skaits ir samazināts par vairāk nekā 40%, piebilstot, ka ar liegumu pārvadāt graudus no Krievijas būtu apdraudēti nedaudz vairāk kā 7000 darba vietu.

Vienlaikus asociācijā norāda, ka graudu tranzīta embargo neatstās negatīvu iespaidu uz Krievijas ekonomiku, norādot, ja Latvija ierobežos graudu tranzītu, Krievija izmantos citus ceļus. "Pa dzelzceļu pārvadātie tranzīta graudi nepaliek Latvijā, bet sasniedz citas valstis. Caur Eiropas valstīm graudi nonāk Āfrikas valstīs - Somālijā, Mali, Nigērijā," atzīmē asociācijā.

"Turklāt jāatceras, ka, neveicot graudu tranzītu caur Latviju, nauda paliks Krievijas ostās, sekmējot agresorvalsts ekonomiku un ļaujot darbināt kara mašīnu. Reģionā visstraujāk augošās ostas ir Visocka un UstjLuga. Tajās ir moderni graudu pārkraušanas termināļi. Piemēram, Visockas termināļa jauda ir četri miljoni tonnu gadā. Ja graudus nevedīs caur Latviju vai Eiropu - pelnīs Krievijas ostas. Graudi ne tuvu nav Krievijas ekonomikas veidotājs, lai agresorvalsts izjustu sekas no sankcijām, ir nepieciešama absolūtā blokāde, jo vairāk nekā 70% Krievijas eksporta veido ogļūdeņraži, tostarp gāze, nafta un citi," norāda Kasalis.

Vienlaikus LSA atzīmē, ka sankcijām pret Krieviju ir jābūt, piebilstot, ka ir jāsaprot, vai ieviešot tās pārāk būtiskas, netiks ietekmēta Latvijas ekonomika.

"Graudu tranzīts nav lielākā problēma - to nepiegādāšana Āfrikas kontinenta valstīm var novest daudzus cilvēkus badā un radīt jaunu migrācijas vilni Eiropā. Efektīvākā metode būtu agresorvalsts ekonomikas graušana, to pilnībā izolējot no pārējās pasaules, kam ir nepieciešama globāla pasaules ietekmīgāko valstu vienošanās," uzsver Kasalis.

Savukārt LDz pārstāvji iepriekš skaidroja, ka Krievijas lauksaimniecības produktu importa aizliegumam būtu nenozīmīga ietekme uz kopējo LDz pārvadājumu apjomu, norādot, ka 2023.gada desmit mēnešos no Krievijas sauszemes un jūras tranzītā ir pārvadāti 2,96 miljoni tonnu graudu, graudu pārstrādes produktu, sēklu un augļu, kas ir 99,6% no kopējiem šīs produktu grupas pārvadājumiem no Krievijas. Vienlaikus 11 000 tonnu jeb 0,4% bija importa pārvadājumi.

Savukārt Zemkopības ministrija (ZM) iepriekš pauda, ka Krievijas izcelsmes graudus ieved Latvijā, izmantojot gan importa, gan tranzīta procedūras. Lielāko daļu Krievijas importa veido kukurūza. Kviešu imports Latvijā sākas jūlijā, bet augustā sāka importēt arī rudzus.

Tāpat ziņots, ka šogad 11.decembrī zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) piedalījās Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē, kurā atkārtoti aicināja ES dalībvalstu lauksaimniecības ministrus un Eiropas Komisiju (EK) sākt diskusijas par Krievijas graudu un citu lauksaimniecības produktu importa aizliegšanu ES, jo, atbalstot Krievijas graudu nonākšanu ES tirgū, ES atbalsta Krievijas ekonomiku un tās spēju turpināt karu Ukrainā.