• Aldis,
  • Aldris,
  • Alfons
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Būtiskākajie Latvijas lauku riski - cenu svārstības un laikapstākli (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 14:33, 06.12.2023


Daudzām saimniecībām būs nepieciešams līdz pat trim sezonām, lai atkoptos.


Viens no lielākajiem riskiem lauksaimniecībā ir nelabvēlīgie laikapstākļi.

Lauksaimniecības nozare ir unikāla ar to, ka pats saimnieks spēlē vairākas lomas, tai skaitā agronoma, ekonomista, tehnologa un pat meteorologa. Savukārt vieni no būtiskākajiem aspektiem lauksaimnieka profesijā ir risku vadība un saistību segšana. Neapzinoties riskus vai tieši apzināti riskējot, piemēram, attiecībā uz izejvielu un saražotās produkcijas cenu svārstībām, rezultātā var rasties grūtības segt saistības, tādējādi negatīvi ietekmējot kā pašu saimnieku, tā arī pircējus un sadarbības partnerus. Tomēr Latvijas eksperti vēlas sniegt padomus lauksaimniekiem, uzsverot, ka atbilstoša pieeja un plānošana var palīdzēt vieglāk vadīt riskus.

Lauksaimniecībā ir dažādi faktori, kas ietekmē ražu, un galvenokārt tie ir grūti paredzami un ļoti mainīgi. Atskatoties uz aizvadīto sezonu, divi no būtiskākajiem nozares riskiem - cenu svārstības un nepiemēroti laikapstākļi - īstenojās. Cenu svārstības, proti, dārgie minerālmēsli pavasarī un graudu zemā cena augustā, lauksaimniekiem radīja lielas problēmas ar norēķiniem. Turklāt vasaras sausums un augusta vētra radīja vēl papildu zaudējumus. Pēc aplēsēm, šādas apstākļu sakritības rezultātā daudzām saimniecībām būs nepieciešams līdz pat trim sezonām, lai atkoptos. Lai informētu lauksaimniekus, kā sagatavoties līdzīgām situācijām un spēt segt savas saistības, zemāk apkopoti trīs ieteikumi veiksmīgai risku vadībai.

1. Apdrošināt sējumus

Viens no lielākajiem riskiem lauksaimniecībā ir jau minētie nelabvēlīgie laikapstākļi. Laikapstākļu prognozes ik sezonu ir satraucošs brīdis lauksaimniekiem. Veids, kā mazināt laikapstākļu riskus, ir sējumu apdrošināšana. Lauku atbalsta dienests sniedz iespēju pieteikties atbalstam sējumu apdrošināšanai. "Sējumu apdrošināšana ir papildu izmaksas, taču, novērojot laikapstākļu svārstības, kas bijušas izteiktas tieši pēdējo sezonu laikā, tai skaitā lieli sausumi, spēcīgu nokrišņu periodi un mainīgās ziemas, ieguldījums apdrošināšanā atmaksāsies, turklāt sniegs arī lielāku sirdsmieru," skaidro eksperts Artūrs Kokts.

2. Sekot līdzi cenu svārstībām

Vēl viens risks lauksaimniecībā ir cenu svārstības - nesekojot tām līdzi var rasties situācija, kad lauksaimnieks nav spējīgs segt izmaksas vai iegūt gaidāmo ražu. Lielākās izmaksas no agronomijas precēm uz hektāru veido tieši minerālmēsli. Kā skaidro A. Kokts: "Parasti minerālmēslu cenas korelē ar tā brīža graudu cenām, tāpēc ieteicams vienlaicīgi ar izejvielu iegādi slēgt graudu līgumus, tādējādi mazinot risku tam, ka izejvielas tiek iegādātas par augstu cenu, savukārt, graudu cenai ražas laikā krītoties, ieguldījumi potenciāli kļūst lielāki par saražotās ražas vērtību".

Viens no variantiem ir, pērkot minerālmēslus, apskatīties biržas cenu graudiem, to piefiksēt un ierēķināt izmaksas, lai apzinātos par kādu cenu būs iespējams pārdot graudus, un vai peļņa spēs segt minerālmēslu izmaksas. Šāda pieeja neprasa lielu piepūli, taču palīdz jau laicīgi plānot finanses un rezultātā segt saistības.

3. Nevadīties pēc iepriekšējo sezonu pieredzes

Pieredze ir liela vērtība dažādos lauksaimniecības aspektos, tomēr šobrīd balstīšanās pagātnes pieredzē attiecībā uz graudu realizāciju, lai prognozētu nākotni, nav efektīva pieeja risku vadībai. Noderīgāk ir sekot līdzi tendencēm un censties tās prognozēt uz priekšu. Liela ietekme uz graudu cenām ir politiskajām un ekonomiskajām tendencēm pasaulē, kā arī, piemēram, nozīme ir graudu analītiķu prognozēm - visi šie faktori ir ļoti mainīgi un unikāli, tāpēc pagātnes pieredze vairs nav noteicošais rādītājs nākotnes darbībām.

"Kā spilgtu piemēru var minēt to, ka griķi pagājušajā gadā maksāja 650 EUR/t, šogad jau par 250 EUR/t lauksaimniekiem tos ir grūti pārdot. Lauksaimniecībā nekādā gadījumā nevajag plānot griķu un citu graudu cenas nākotnē, balstoties uz iepriekšējā gada rādītājiem," uzsver Artūrs Kokts.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nākamgad varētu atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.

Ekonomika Latvijā atsavināti 20% no nepieciešamajām «Rail Baltica» zemes vienībām

Patlaban Latvijā ir atsavināti 20% no nepieciešamajām dzelzceļa projekta "Rail Baltica" zemes vienībām, ceturtdien starptautiskajā nākotnes transporta un mobilitātes konferencē "Look at the Future of Mobility 2024" sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika Eksperti: kāpēc «zaļais» transports Latvijā ir apstājies (+VIDEO)

Dīleri stāsta, ka vairs nevēlas pieņemt lietotus elektroauto, jo iespējamība tos pārdot ir ļoti maza.

Ekonomika Rīgas vicemērs Ratnieks «‎Naudas pašvaldībām katastrofāli trūkst (+VIDEO)

Galvaspilsēta dod līdzekļus novadiem, bet pati ir spiesta ņemt kredītus.

Lasiet arī

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Pasaule  Evika Siliņa: "Rail Baltica" ir nozīmīgs militārās mobilitātes projekts

Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmē Ministru prezidente Evika Siliņa ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem vienojusies par kopīgu koordināciju "Rail Baltica" jautājumos, lai nodrošinātu projektam nepieciešamo finansējumu un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk varētu sākt izmantot "Rail Baltica" dzelzceļa trasi.

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.