Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns Latvijā ir sabojāts

Ekonomika
LETA 07:14, 27.11.2023 0

Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns Latvijā ir sabojāts, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

 
Foto: LETA

Viņš norādīja, ka šis ir pirmais gads jaunajā stratēģiskajā plānā, un ir skaidrs, ka maksājumi bioloģiskajai ražošanai ir būtiski samazināti. Savukārt Eiropas mērķis ir tieši vairāk virzīties uz bioloģisko ražošanu.

Norkārklis stāstīja, ka stratēģiskajā plānā patlaban atbalsta maksājumi bioloģiskajām saimniecībām ir izlīdzinājušies ar konvencionālajām saimniecībām. Daudzi lauksaimnieki ir nobijušies un pametuši bioloģisko ražošanu.

"Lai arī Latvijā politiski tiek definēts atbalsts bioloģiskai saimniekošanai, darbi ir tieši pretēji. Atsevišķām saimniecībām maksājumi būs pat par 20% mazāki," norādīja asociācijas vadītājs.

Viņš informēja, ka Eiropas Komisijai (EK) ir rakstīts, un viņi savukārt ir aicinājuši Zemkopības ministrijai (ZM) situāciju skaidrot.

Vienlaikus Norkārklis norādīja, ka šogad ir samazinājies gan sertificēto bioloģisko lauksaimniecību skaits, gan bioloģiski apsaimniekoto zemes platību apmērs.

"Daudzas saimniecības vairs nesertificējas un ir pārgājušas uz konvencionālo saimniekošanu, saprotot atbalsta maksājumus un kopējo nacionālo politiku. Lielākā daļa no tām ir bioloģiskās piena lopkopības saimniecības, kas aiziet no ražošanas." norādīja Norkārklis.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos gados bioloģiskā piena vidējā iepirkumu cena ir par diviem trīs centiem litrā zemāka nekā konvencionālās saimniecībās piena cena. Sarucis ir arī atbalsta apjoms.

"Ja mēs politiski sakām, ka mums vajag bioloģisku, veselīgu ēdienu, bet visi darbi ir pretējā virzienā. Tam seko arī nākamais jautājums - ja vidēja iepirkumu cena bioloģiskajam pienam ir zemāka, tad kāpēc veikalā tas ir krietni dārgāks par konvencionālo pienu," uzsvēra Norkārklis.

Viņš atzina, ka bioloģiskā pienā pārstrādei iespējams ir augstākas prasības un izsekojamība, bet viņa ieskatā kopumā tā ir tirgus kropļošana.

"Nevaru pateikt, vai lielāko piecenojumu pieliek pārstrādātāji vai lielveikali, bet piecenojums ir nesamērīgi augsts un nepamatots, zemnieks diemžēl nesaņem godīgu cenu par savu saražoto produkciju. Ja bioloģisko pienu no zemnieka iepērk par 32 centiem litrā, bet veikalā tas maksā 1,5 eiro," sacīja asociācijas pārstāvis.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Darbiniekiem vairs nedrīkstēs nepamatoti pieprasīt krievu valodas zināšanas

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, nosakot, ka darbiniekiem nedrīkst prasīt svešvalodu zināšanas, ja vien svešvalodu zināšanas nav objektīvi pamatotas.

Ekonomika Būvniekiem jārēķinās, ka Rīgā 80% teritoriju ir dažādi apgrūtinājumi (+VIDEO)

Vērtības transformējas, kā to šobrīd lieliski var vērot Latgales priekšpilsētā.

Ekonomika VNĪ nav izdevies izsolīt Maskavas namu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pirmajā izsolē par Maskavas kultūras un biznesa centru Rīgā, Marijas ielā 7, kas plašāk pazīstama kā Maskavas nams, nav izdevies piesaistīt potenciālo investoru interesi.

Ekonomika Eksperts: elektromobiļiem ir jāizmanto zemie enerģijas tarifi (+VIDEO)

Plānojot un optimizējot uzlādes laiku un sekojot līdzi biržas cenām, jums ir iespējams būtiski ietaupīt.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijā ir tik daudz aveņu, ka tās novāc kombaini (+VIDEO)

Ogu audzētāji centīsies cenu saglabāt pagājušā gada līmenī, neskatoties uz pieaugošajām audzēšanas izmaksām.

Ekonomika Zemnieku saeima: Uz lauka audzēto aveņu raža šogad varētu būt mazāka nekā pērn

Uz lauka audzēto aveņu raža šogad varētu būt mazāka nekā pērn, ņemot vērā ziemas kailsalā un pavasara salnās avenājiem nodarītos bojājumus, prognozē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Ekonomika Šogad sējumu raža būs mazāka nekā pērn un ātrāk nekā parasti

Šogad sējumu raža būs mazāka nekā pērn un ātrāk nekā parasti, pauda aptaujātie lauksaimnieki.

Ekonomika Atlīdzībās lauksaimnieki šogad saņēma gandrīz deviņus miljonus eiro

Apdrošinātāji atlīdzībās par izsalušajiem ziemāju sējumiem un citiem kultūru bojājumiem šogad līdz šim lauksaimniekiem izmaksājuši kopumā gandrīz deviņus miljonus eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.