Baņķieri aicina Saeimu neradīt jaunu «neloģisku» nodevu

Saeimas deputātu iecerētā "atlaižu" piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas, norāda Pastars, uzsverot, ka bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs "atlaides" negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Pastars norāda, ka atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt "atlaides" segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā, sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam.

Tas neatbilst patiesībai, uzsver Pastars. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos.

Pēdējo trīs mēnešu laikā 2082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme. Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos, piemēram, 2023.gada jūnijā, tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes, informē Pastars.

Viņš skaidro, ka katra banka ļoti labi apzinās savu klientu maksātspēju un nepieciešamības gadījumā nāk pretī. Bankas katra kredītmaksātāja situāciju vērtē individuāli un piemēro individuālus risinājumus. Pastars skaidro, ka kādam kredītņēmējam ir izdevīgāk pagarināt aizdevuma termiņa atmaksu, citam vajadzīga maksājuma atlikšana uz laiku, vēl kādam vajadzīga vairāku aizdevumu apvienošana vienā. FNA padomnieks uzsver, ka daudz izdevīgāk klientiem ir vienoties ar savu banku par individuālu, ilgtermiņa risinājumu uz visu atlikušo maksājumu laiku, nevis saņemt "atlaidi" uz vienu gadu.

Bankām pārmesto procentu likmju nesamazināšanu pēc pašu iniciatīvas Pastars skaidro, ar to, ka, pirmkārt, līgums paredz cenu, un pati banka nekādas cenas nav mainījusi. Procentu likme pieauga ECB īstenotās inflācijas apkarošanas politikas dēļ, kuras rezultātā pieauga arī EURIBOR likmes. Izsniedzot kredītu, šādu scenāriju banka bija apsvērusi un klientam tas bija zināms, bet ilgstošo zemo procentu likmju dēļ neviens negaidīja tik strauju kāpumu.

Otrkārt, bankas uz iesnieguma pamata samazina procentu likmes, kas visā kredīta termiņā dod nozīmīgu ieguvumu, arī tad, kad ECB politika būs cita. Treškārt, Pastara ieskatā šis arguments ir deviņdesmito gadu reketa stilā - visu gadu politiķi draud ar jauniem nodokļiem un pasākumiem, vienlaikus sagaidot, ka bankas līgumā neparedzētā veidā samazina ienākumu daļu, kuru vēlāk vēl apliks ar papildu nodokli.

Piemēram, tās bankas, kas jau šobrīd samazināja klientiem procentu likmes individuāli, būs zaudētājas, jo tām papildus samazinātajai likmei vēl uzliks nodevas maksājumu, skaidro Pastars. Viņš uzsver, ka nenoteiktības apstākļos šādus lēmumus nepieņem.

Pastars arī norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un vadlīniju dokumentiem, kredīta nosacījumu maiņa kredīta darbības laikā katrā gadījumā bankai prasa pierādīt, vai izmaiņa nav saistīta ar maksātspējas grūtībām klientam. Ja ir šaubas, tad kredīta statuss mainās - jāveido uzkrājumi. Neviena valsts iestāde nebija gatava uzņemties garantēt, ka attiecīgos tiesību aktus uzraugi neinterpretēs īpaši strikti, no kā ciestu gan klienta kredītvēsture, gan bankas kapitāls, gan spēja izsniegt jaunus kredītus.

Asociācija ir vairākkārt norādījusi, ka "atlaides" piešķiršana teju visiem hipotekāro kredītu maksātājiem nav nepieciešama un radīs negatīvas sekas kredītņēmējiem. Pastars skaidro, ka tas galvenokārt būtu ieguvums turīgākajiem klientiem, kuriem kredītu atlikumi ir lielāki un lielāki arī procentu maksājumi. Bankas atbalsta mērķētu atbalstu klientiem, kuriem palīdzība ir patiesi nepieciešama. Galvenā problēma, ko radīs "atlaides" piešķiršana visiem - potenciāla kreditēšanas samazināšanās, un tas izriet no objektīviem faktoriem, norāda Pastars.

Viņš skaidro, ka, pirmkārt, - jo lielāka būs banku izsniegto aizdevumu summa, jo lielāku nodevu tām nāktos maksāt. Tāpēc, atbalstot šādu nodevu, parlaments faktiski nobremzētu kreditēšanu un līdz ar to, - ekonomikas attīstību Latvijā.

Otrkārt, nodevas mehānisms izveidots tā, ka veicina pieeju, ka bankai tās pievienotā likme jāparedz maksimāli lielāka, jo atbalstu rēķinās 30% apmērā no kopējās likmes (bāzes un pievienotās likmes summas). Piemēram, banka, kas izsniedza kredītus ar 0% + EURIBOR ("zaļie kredīti"), un tādu nav maz, būs sliktākā pozīcijā par to, kura kredītu izsniedza ar 3% pievienoto likmi.

Treškārt, bankām un investoriem nākotnē būtu jāņem vērā, ka Latvijā jebkurā brīdī var tikt iedarbināts cenu regulēšanas mehānisms, ja politiķiem šķistu, ka kādā no nozarēm cenas ir pārāk pieaugušas, norāda Pastars.

"Runa pamatā ir par Latvijas reputāciju - mēs kļūtu par valsti, kurā politiķi iejaucas brīvajā tirgū, un ikvienam investoram nāktos šādu iespēju "iecenot", ja tas nolemtu strādāt Latvijā," pauž Pastars.

Ceturtkārt, skaidro, Pastars, "atlaides" piešķiršana nozīmētu, ka kredīti būtu jāklasificē kā pārskatīti jeb "sliktie kredīti", jo atlaide nav horizontāla un minimāla, bet gan balstās uz ienākumu izvērtējumu. Tas nozīmē, ka bankām nāktos veidot papildu uzkrājumus, un tas samazinātu jaunos kredītos izsniedzamo kapitālu.

Viss minētais liecina, ka nodevas ieviešana kreditēšanu Latvijā apgrūtinātu, uzskata Pastars. Tāpēc, viņaprāt, adekvāts risinājums būtu iekasēt finanšu līdzekļus jau esošo nodokļu režīmu ietvaros, neradot attīstību bremzējošus riskus.

Jau ziņots, ka pēc diskusijām starp valdību, finanšu nozares tirgus dalībniekiem un Finanšu nozares asociāciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pēc nedēļas plāno lemt par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredzēti hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) 22.novembra komisijas sēdē deputātiem skaidroja, ka patlaban notiek diskusijas starp valdību, finanšu nozares tirgus dalībnieku īpašniekiem un Finanšu nozares asociāciju par administratīvo risinājumu likumprojektā paredzētajai iespējai bankām brīvprātīgi vienoties ar kredīta ņēmēju.

"Brīvprātīgā vienošanās neparedz nekādus mīkstinājumus jau otrajā lasījumā atbalstītajiem grozījumiem. Runa ir tikai par tehniskām detaļām un administrēšanas procesu," teica Reirs.

Viņš skaidroja, ka procesam ir jābūt vērstam uz rezultātu, tāpēc pauda atbalstu sarunām jebkurā līmenī, lai nonāktu pie rezultāta, un komisijai jāsagaida, vai tiek panākta kāda vienošanās par brīvprātīgās vienošanās procesu. Ja tāda nebūs, tad likumprojekts trešajam lasījumam tiks virzīts tādā veidā, kā tas jau atbalstīts otrajā lasījumā.