• Dita,
  • Marta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Mūsu valsts eksports arī turpmāk būs nestabils, brīdina analītiķe (VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 14:08, 17.11.2023


Bankas brīdina par investīciju klimata pasliktināšanos politiķu lēmumu dēļ.


Svārstības skars Latvijā izplatītākās nozares.

Eksports un privātās investīcijas vēl tikai cer uz atkopšanos, pauž bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Šogad redzams straujš kritums Latvijas preču eksportā, ko nosaka pasaules tirdzniecības sabremzēšanās kā arī vārga būvniecība un mājokļu tirgus partnervalstu ekonomikās. Apstrādes rūpnieku skats uz tuvāko mēnešu eksporta pasūtījumiem nav uzlabojies. Diemžēl arī pakalpojumu eksports, kas iepriekš balstīja ekonomiku, pēdējā laikā vairs neaug. Līdz ar to eksports kopumā šogad sarūk. Lai gan nākamā gada otrajā pusē atkopšanās atsāksies, eksports 2024.gadā joprojām veidos mazāku pozitīvo pienesumu ekonomikai nekā esam pieraduši redzēt.

Investīcijās visas cerības ir uz publisko sektoru, kas šogad palīdzējis būvniecībai uzrādīt spēcīgus izaugsmes tempus. ES fondi turpinās straujāk ieplūst ekonomikā arī nākamgad, kas ļauj cerēt, ka biznesa cikla vājuma brīdī publiskās investīcijas kalpos kā zināms ekonomikas balsts. Privātās investīcijas uz ģeopolitikas, neskaidrības un augsto procentu likmju fona vājinās, un prognozējam, ka atkopšanās tajās sāksies nākamā gada vidū - līdz ar ECB politikas maiņu zemāku procentu likmju virzienā.

Šis laiks ar stagnējošu ekonomiku, augstas inflācijas riskiem, ECB strauji celtajām procentu likmēm, no tā izrietošajiem paaugstinātajiem kredītmaksājumiem un komercbanku peļņu kā "dadzi acī" drīz būs cauri. Nākamgad biznesa cikls lēnām atgriezīsies atkopšanās fāzē. Tad fokusā atkal būtu jābūt tēmām par jaunu tirgu iekarošanu, konkurētspējas veicināšanu, produktivitātes audzēšanu, investīciju kāpumu un straujāku kreditēšanu.

Pastāv risks, ziņoja eksperte, ka hipotekāro kredītņēmēju atbalstam šobrīd virzītie, datos nebalstītie likumdošanas grozījumi pasliktinās investoru biznesa vides novērtējumu, samazinās uzņēmējdarbības vides prognozējamību un kavēs nākotnes kreditēšanu. Tā nebūs īstā recepte investīciju veicināšanai un straujas ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai Latvijā, tā Līva Zorgenfreija.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Eksperts: aizkavēts maksājums par pakalpojumiem sabojās kredītvēsturi (+VIDEO)

Labākā pieeja ir ik dienu piekopot pārdomātus finanšu ieradumus.

Ekonomika Baltijā sākas viedo māju bums (+VIDEO)

Papildus var ietaupīt, modernizējot esošo elektrības instalāciju.

Ekonomika Atļauj "Latvijas Gāze" izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 3.35 eiro.

Ekonomika Zemitāna tilta pārbūvei pieteikušies četri pretendenti

Rīgas pašvaldības šovasar izsludinātajā atklātajā iepirkuma konkursā Joŗģa Zemitāna tilta pārbūvei pieteikušies četri pretendenti, savukārt konkursu Vanšu tilta pārbūvei plānots izbeigt bez rezultāta un izsludināt jaunu iepirkumu.

Lasiet arī

Ekonomika Eksports uz Krieviju janvārī audzis par 3,3%

Šī gada janvārī eksports uz Krieviju, salīdzinot ar 2023.gada janvāri, pieauga par 3,3% un veidoja 87,8 miljonus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Sabiedrība VDD aizdomas par Krievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu saistībā ar Krievijā un Baltkrievijā ražotu saplākšņu eksportu uz Ukrainu.

Ekonomika Latvija pērn eksportēja preces uz 201 pasaules valsti

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 201 pasaules valsti, kamēr importēja no 172 valstīm, ziņo Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomika Krievijas eksports uz Eiropu pērn nokrities par 68%

Krievijas eksporta apjoms uz Eiropas valstīm pērn veidoja 84,9 miljardus dolāru, kas ir par 68% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina valsts Muitas dienesta publiskotie dati.