Mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir pieejams internets, 2023.gadā sasniedza 93,1%, kas ir par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz ikgadējās iedzīvotāju aptaujas par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās datiem.
Vienlaikus pirms 10 gadiem internets Latvijā bija pieejams 71,6% mājsaimniecību.
Apkopotie dati liecina, ka visplašāk internets ir pieejams Pierīgas un Rīgas reģionos - attiecīgi 95,2% un 94,3% mājsaimniecību, turpretī Latgales reģionā šis rādītājs ir 86,2%.
Latvijā internets ir pieejams 93,9% pilsētu mājsaimniecību, kas salīdzinājumā ar 2022.gadu ir pieaugums par 1,1 procentpunktu, un 90,3% lauku mājsaimniecību, kas ir kritums par 2,3 procentpunktiem. Tāpat internets biežāk ir pieejams mājsaimniecībās ar bērniem - 99,4%, kamēr mājsaimniecībās bez bērniem - 92,4%.
2023.gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, par 1,4 procentpunktiem ir pieaudzis regulāro interneta lietotāju, proti, to, kuri internetu lieto vismaz reizi nedēļā, īpatsvars, sasniedzot 91,4%, bet 10 gados tas ir pieaudzis par 20,2 procentpunktiem.
Lielākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir starp cilvēkiem ar augstāko izglītību (97,8%), kamēr iedzīvotāju grupā ar vidējo izglītību - 88,7%, bet ar pamatizglītību - 83,4%.
Dati arī liecina, ka augstākais regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir Pierīgā - 93,9%, kamēr Kurzemē tie ir 93,1%, Rīgā - 93%, Zemgalē - 91%, Vidzemē - 89%, bet Latgalē - 83,3%. Pilsētās dzīvojošie internetu lieto biežāk (92,6%) nekā laukos dzīvojošie (87,9%).
Starp jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 24 gadiem regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir 100%, starp iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 54 gadiem - 97,6%, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem - 80,6%.
Statistikas pārvaldē norāda, ka iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir internetbankas un elektroniskā pasta lietošana, ko izmanto attiecīgi 83,6% un 81,5% iedzīvotāju, bet ziņas ziņapmaiņas lietotnēs sūta 79,2% iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši internetā meklē ar veselību saistītu informāciju - attiecīgi 64,4% un 39,5%.
Atšķirības vērojamas arī dalījumā pēc izglītības līmeņa - cilvēki ar augstāko izglītību gan biežāk lasa ziņas, avīzes vai žurnālus tiešsaistē (83,6%), gan meklē ar veselību saistītu informāciju (69,7%), kā arī vairāk iesaistās tiešsaistes konsultācijās, parakstās vai balso par pilsoniskām vai politiskām iniciatīvām (22,8%), kamēr cilvēki ar pamatizglītību to dara daudz retāk, attiecīgi - 47,6%, 27%, 5,4%.
Atšķirības interneta lietošanā ir arī vecuma grupās. Jauniešu (16-24 gadi) populārākās aktivitātes internetā ir ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs (95%), sociālo tīklu lietošana (93,6%), savukārt senioru (65-74 gadi) - internetbankas lietošana (53,9%), ziņu portālu, avīžu vai žurnālu lasīšana tiešsaistē (53,4%).
2023.gada aptaujā iedzīvotājiem jautāts arī par mācību aktivitātēm internetā. Gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju jeb 24% izmanto mācību materiālus tiešsaistē, piemēram, mācību video, vebinārus, elektroniskās mācību grāmatas, bet 17,2% iedzīvotāju sazinās ar skolotājiem, pasniedzējiem vai skolēniem, studentiem tiešsaistē, izmantojot audio vai vizuālos rīkus, piemēram, "Zoom", "MS Teams". Tajā pašā laikā 12,8% iedzīvotāju apgūst kursus tiešsaistē.
Iespēju mācīties internetā visvairāk izmanto jaunieši (16-24 gadi) - 54,3% lieto mācību materiālus tiešsaistē, 51,1% sazinās ar skolotājiem, pasniedzējiem vai citiem skolēniem, studentiem tiešsaistē.