Baltijā investīcijas nekustamajos īpašumos pirmajā pusgadā samazinājās par 47%

Kopumā Baltijā pirmajā pusgadā nekustamajos īpašumos investēti 233 miljoni eiro. Simsons skaidroja, ka Lietuva investīciju apmēru ir spējusi noturēt 2022.gada pirmā pusgada līmenī, bet Latvija un Igaunija nē.

Savukārt Eiropā kopumā šogad pirmajā pusgadā īpašumu darījumos investēti 62 miljardi eiro, kas ir par 57% mazāk nekā 2022.gada pirmajā pusgadā. Simsons informēja, ka lielākais darījumu apmēra kritums ir biroju segmentā - par 60%, kā arī loģistikas centru segmentā - par 65%.

"Nekustamo īpašumu tirgus ir ievainots, lai gan neviena ekonomika Eiropā nav piedzīvojusi būtisku recesiju, tomēr nekustamo īpašumu darījumu apmērs nokrities līmenī, kāds bija pirms 2014.gada," teica Simsons.

Vienlaikus viņš atzina, ka īpašumu pircēji tirgū joprojām ir, taču institucionālajiem investoriem būtu jābūt optimistiskākiem un agresīvākiem, lai noslēgtu darījumus. Simsons skaidroja, ka lielie investori ir piesardzīgi un nogaidoši, bet mazie privātie investori, kas slēdz darījumus līdz pieciem miljoniem eiro, ir optimistiskāki.

Tāpat Simsons informēja, ka samazinās vidējā darījuma summa - no aptuveni 20 miljoniem eiro pirms diviem gadiem līdz 14 miljoniem eiro pērn un 13 miljoniem eiro šogad. Sarūk arī ienesīguma likmes, bet Baltijā tas vēl nav tik izteikti, jo noticis skaita ziņā maz darījumu.

Potenciālie investori vislabprātāk izvēlas tirdzniecības centrus, stāstīja Simsons. Tāpat Rīgā notiek daudzu jaunu biroju ēku attīstība, un notiek nomnieku migrācija no vecajām A un B klases ēkām uz jaunajiem biroju centriem.

Populārākais un drošākais īpašumu segments ir tirdzniecības centri, tāpēc to piedāvājums tirgū ir mazs un investori nesteidz šos objektus pārdot, sacīja Simsons.

Pēdējos gados strauja attīstība notiek arī loģistikas un ražošanas telpu segmentā, A klases noliktavās praktiski nav brīvo telpu. Savukārt dzīvojamo īres namu segments joprojām ir iesaldēts un investīciju darījumu iespējamība šajā segmentā ir zema, teica Simsons.