Rīkojot pasaules līmeņa pokera turnīrus Latvijā, budžets iegūtu vairāk

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Atceļot IIN azartspēļu laimestiem un ieviešot fiksētu % likmi no apgrozījuma pokera galdiem licencētiem kazino operatoriem, tiktu veicināta šādu turnīru organizēšana Latvijā. Jā, mēs kā uzņēmums būtu gatavi uzņemties papildus nodokļu slogu, šādā veidā atvieglojot cilvēkiem piedalīšanos turnīros un padarot piemēroto nodokļu praksi samērīgāku. Ar papildu ieņēmumiem no turnīriem mēs varētu nosegt palielināto nodokļu maksājumu valstij. Ieguvēji būtu gan mēs, gan valsts ar papildu ieņēmumiem, gan tūrisma un viesmīlības nozare, jo uz katru šādu turnīru ierodas gandrīz 1000 dalībnieku no ārvalstīm, kas dzīvo viesnīcās un ēd restorānos, kā arī iepērkas Rīgas veikalos. Gribu uzsvērt, ka šobrīd nodoklis tiek uzlikts laimētajai summai, neņemot vērā spēlētāja zaudēto naudu, kas nozīmē, ka spēlētājs galu galā var palikt mīnusos, bet no viņa tāpat tiek iekasēts nodoklis, ja izmaksa pārsniedz 3000 eiro, kas, munuprāt, ir pilnīgs absurds.

Šajā gadījumā nav pamata runāt par azartspēļu atkarības veicināšanu, bet gan par nopietniem starptautiskiem pasākumiem, kuros piedalās finansiāli nodrošināti ārvalstu dalībnieki un kuriem turklāt jāpierāda līdzekļu legāla izcelsme.

Diemžēl spēkā esošais regulējums ir nepiemērots azartspēļu kā izklaides veida būtībai, tā kā azartspēles kazino segmentā ir izklaides veids, nevis ienākumu gūšanas veids, kuru būtu jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Esošais regulējums, kas nosaka šo nodokļu likmi, nesaskan ar nozares sniegto pakalpojumu būtību, rezultējoties absurdā situācijā, kas nav sastopama gandrīz jebkurā citā valstī. Savukārt, piemēram, Igaunijā nav piemērojams IIN tiem azartspēļu laimestiem, kas saņemti no Igaunijā licencētiem azartspēļu organizatoriem. Nodokļi azartspēļu jomā tiek uzlikti tikai azartspēļu organizatoriem, t.sk. izložu organizatoriem. Tai pat laikā Igaunijas valsts budžeta ieņēmumi no azartspēlēm ir augstāki nekā Latvijā.

Salīdzinot Latvijas nodokļu ieņēmumus no azartspēlēm un Igaunijas nodokļu ieņēmumus no azartspēlēm, var konstatēt, ka azartspēļu nodokļa ieņēmumu Latvijā ir bijuši augstāki, nekā Igaunijā (periodā 2018-2020.gads). Savukārt 2021. gadā Igaunijā azartspēļu nodokļa ieņēmumi ir bijuši augstāki nekā Latvijā, kaut arī, ja ņemtu vērā arī IIN ieņēmumus no laimestiem. Līdz ar to, azartspēļu nozarei ieviešot atbilstošu nodokļu politiku, piemērojot nodokli tikai azartspēļu organizatoriem, nevis spēlētājiem, var nodrošināt vairāk nodokļa ieņēmumus no azartspēļu nozares. Desmit valstīs (Somija, Polija, Vācija, Slovākija, Slovēnija, Beļģija, Portugāle, Īrija, Luksemburga, Malta), kas kopā veido 40-44% no Eiropas Savienības ekonomiku iekšzemes kopprodukta, IIN no azartspēļu laimestiem netiek piemērots.

Latvijā šobrīd darbojas divi licencēti kazino, kas pieder "Olympic Casino Latvia". Tie sākotnēji ir veidoti kā pilnvērtīgi uz tūrismu orientēti atpūtas kompleksi, kas atrodas Rīgā četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Kazino "Olympic Voodoo Casino", kas atrodas viesnīcā "Radisson BLU Latvia", ir lielākais šāda veida atpūtas komplekss Baltijā. Savukārt, viesnīca "Grand Hotel Kempinski Riga", kurā izvietots otrs kazino Rīgā, ir pazīstama kā viena no prestižākajām viesnīcām visā Baltijas reģionā.

Pēdējo piecu gadu laikā "Olympic Voodoo Casino" rekonstrukcijā ir ieguldīti 1,7 miljoni eiro. Latvijas budžets no abiem kazino kompleksiem 2019. gadā saņēma 11,6 miljonus eiro nodokļu un licenču maksājumos. Tie nodarbina 188 darbiniekus.