Vērzemnieks par spēļu zālēm: Vēsture rāda, ka nesamērīgi aizliegumi nav efektīvi

"Vēsture rāda, ka nesamērīgi aizliegumi nav efektīvi. Šajā gadījumā iecerētais aizliegums turklāt attiecas tikai uz vienu - "zemes" jeb fizisko azartspēļu segmentu, un jāuzsver, ka tas ir prettiesisks," sacīja Vērzemnieks.

Viņš pauda, ka, pirms šādu lēmumu pieņemšanas, būtu jāsagaida Satversmes tiesas spriedums saistībā ar spēļu zāļu izvietojuma jautājumu galvaspilsētā un uz tā bāzes jāveido likumam atbilstoša politika.

"Izteikti populistiskā retorika turpina kultivēt uzskatu, ka, likvidējot spēļu zāles pilsētvidē, tiks izskausta atkarību problemātika," atzīmēja Vērzemnieks, piebilstot, ka jebkurā gadījumā azartspēles ir pieejamas internetā, kur pastāv arī nelegālās vietnes un spēlētāji nav aizsargāti.

Vērzemnieks minēja, ka, Rīgas domei pieņemot šādu lēmumu, pastāv īpaši augsts risks, ka nelegālais sektors tikai paplašināsies, un kā valstij, tā pašvaldībai ies secen nodokļu ieņēmumi un veidosies organizētā noziedzība, kā to rāda, piemēram, Polijas un Austrijas valstu pieredze.

Taujāts par nozares zaudējumiem saistībā ar fizisko azartspēļu vietu slēgšanu, Vērzemnieks sacīja, ka divu lielāko valstspilsētu - Rīgas un Daugavpils lēmumu rezultātā, aplēstie zaudējumi, aprēķinot tikai neieņemto azartspēļu nodokli, veido vairāk nekā 17 miljonus eiro.

LETA jau vēstīja, ka Rīgā plāno anulēt 139 azartspēļu atļaujas, to paredz šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas atbalstītie vairāki domes lēmumprojekti.

Visvairāk atļauju - 41 - plānots anulēt uzņēmumam "Alfor" 25 spēļu zālēs, kam seko "Olympic Casino Latvia" ar 36 atļaujām 19 spēļu zālēs, "Joker LTD" ar 23 atļaujām 12 spēļu zālēs un "Admirāļu klubs" ar 20 atļaujām 11 spēļu zālēs. Kopā plānots anulēt astoņiem uzņēmumiem izsniegtās 139 atļaujas azartspēlēm, kas tiek piedāvātas vairāk nekā 80 spēļu zālēs.

Kā skaidro pašvaldība, lai slēgtu spēļu zāles pārējā pilsētas teritorijā, Rīgas pašvaldība šādu iespēju paredzēja 2021.gadā pieņemtajā jaunajā teritorijas plānojumā. Plānojuma spēkā stāšanos uz laiku apturēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tādējādi kavējot azartspēļu vietu slēgšanu. Taču šis ministrijas lēmums vēlāk tika atcelts un tagad Rīgas pašvaldībā tiek lemts par atļauju anulēšanu azartspēļu vietām arī ārpus pilsētas centra.

Pašvaldībā norāda, ka tādējādi sabiedrība tiks aizsargāta no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes.

Gala lēmums par atļauju anulēšanu būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Tāpat ziņots, ka Satversmes tiesā ierosināta lieta pēc SIA "Joker ltd" pieteikuma par Rīgas teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kas aizliedz organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Šī ir trešā ierosinātā tiesvedība par šo jautājumu. Iepriekš līdzīga lieta tika ierosināta pēc SIA "Olympic Casino Latvia" un SIA "Alfor" pieteikumiem.

Uzņēmums lūdz izvērtēt "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumu" 6.8.punkta atbilstību Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

LETA arī vēstīja, ka Satversmes tiesa iepriekš lēma izbeigt tiesvedību lietā par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, jo Rīgas dome iepriekš lēma atsaukt prasību tiesā.

Ņemot vērā, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) atcēla iepriekšējā ministra Pleša lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, strīds līdz ar to esot izšķirts un neesot vajadzības tērēt naudu tiesas procesam, iepriekš norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

ST secināja, ka tai šobrīd nav pamata konstatēt, ka personām, kuras Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā ir vērsušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, nebūtu iespējams vērsties tiesā savu pamattiesību aizskāruma novēršanai. Turklāt, vērtējot nepieciešamību turpināt tiesvedību, ST nekonstatēja nedz būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu, nedz arī attiecīgajā lietā izvērtējamā tiesību jautājuma konstitucionālo nozīmi.

ST ņēma vērā to, ka apstrīdētais rīkojums ir zaudējis spēku, dispozivitātes principu un pieteikuma iesniedzējas izteikto lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, kā arī to, ka nepastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedība lietā būtu turpināma.

Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka tiesvedības turpināšanai izskatāmajā lietā nav pamata.

Tāpat aģentūra LETA jau ziņoja, ka stājušies spēkā Saeimas pieņemtie likuma grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas teritorijas plānojuma "atbloķēšanu".

Jaunais Rīgas teritorija plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs, tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā.

Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā būtu divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas bija pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk nekā viens teritorijas plānojums.

Pretējā puse savukārt pauda aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.

Paralēli ST ierosināja lietu, kurā Rīgas dome apstrīdēja Pleša lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānojumu.