Pārtikas produktu eksportā labāk veicas dzērienu segmentam

Šure uzsvēra, ka visi uzņēmumi, īpaši mazie un vidējie, turpina eksporta iestrādnes un iet uz tirgiem, kur iespējams.

"Mūsu skatījums uz nākotni ir pozitīvs, un domājams, ka pārtikas eksports turpinās pieaugt - vai uz jaunu produktu rēķina, jaunu valstu rēķina vai tikai uz apgrozījuma rēķina, tas vēl ir jāanalizē," teica Šure.

Viņa skaidroja, ka Latvijas mazajā tirgū eksports ir ražotājiem būtisks virziens. Vietējā tirgū var apēst tik, cik var, tādēļ attīstības iespējas ir ierobežotas.

Vienlaikus, lai gan pārtikas ražotāji nepārtraukti cenšas ielauzties jaunos eksporta tirgos, tur ar atplestām rokām neviens negaida. Jebkura valsts likuma ietvaros cenšas aizsargāt savu tirgu. Tas ir veids, kā sildīt savas valsts ekonomiku un arī pašiem vietējiem uzņēmumiem izdzīvot, atzīmēja LPUF pārstāve.

Tāpat viņa skaidroja, ka, lai iekarotu jaunu eksporta tirgu, ļoti optimistiskā variantā tas prasa vismaz pusgadu, bet reāli tam nepieciešami vidēji divi gadi.

"Ir jāvērtē paraugi, jātestē un jāizpēta jaunais tirgus, jo katram tirgum ir savas īpatnības. Tā vienkārši ar savu produktu mēs nevaram iespiesties, piemēram, dienvidvalstīs, jo viņiem ir savas prasības produktiem un ne tikai prasības, bet arī garšas īpatnības," skaidroja Šure.

Viņa norādīja, ka eksporta iestrādnes ir notikušas jau gadiem, tādēļ patlaban eksporta palielinājums ir uz apgrozījuma rēķina - cenas aug visā pasaulē.

Runājot par eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, Šure norādīja, ka daži atbildīgi uzņēmumi "kā ar nazi nogrieza eksportu" uz Krieviju un Baltkrieviju jau pirmajās kara dienās un nekavējoties iesaistījās palīdzības sniegšanā Ukrainai.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pārorientēšanās uz citiem tirgiem aizņem laiku, enerģiju un investīcijas. LPUF pārstāve paredzēja, ka, lai gan iestrādnes, kas veiktas iepriekš, prasa laiku, jau šogad un nākamgad eksporta pārorientēšanās rezultāti būs labāk redzami.