FM: Augstās cenas turpina bremzēt mazumtirdzniecību

Mazumtirdzniecības apjomi turpina samazināties jau piekto mēnesi pēc kārtas un šā gada jūlijā apjomi ir par 2,5% zemāki salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. FM skaidro, ka samazinājumu jūlijā noteica galvenokārt pārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 5%, kā arī nepārtikas preču tirgoto apjomu sarukums par 3,5%, savukārt degvielas mazumtirdzniecība ir pieaugusi par 5,2%.

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopā mazumtirdzniecība samazinājusies par 2,1%, tostarp pārtikas tirgotie apjomi sarukuši par 5,6%, nepārtikas tirdzniecībā bijis kritums par 2%, bet degvielas mazumtirdzniecība augusi par 4,9%.

Pārtikas mazumtirdzniecības apjomos lielas svārstības nav ierastas, norāda FM pārstāvji. 2021.gadā tie samazinājās par 0,1% un 2022.gadā pieauga par 0,5%. Taču augstā inflācija un reālās algas samazinājums, iespējams, licis iedzīvotājiem rūpīgāk pārdomāt pirkumus, uz ko norāda pārtikas mazumtirdzniecības samazinājums gada griezumā ik mēnesi jau kopš pērnā gada oktobra.

Arī nepārtikas (bez degvielas) tirgotie apjomi samazinās katru mēnesi kopš šā gada marta, taču kritumi nepārsniedz 5% robežu. Starp nepārtikas precēm šā gada jūlijā lielākais samazinājums ir kultūras un atpūtas precēm (-23%), ko ietekmēja augstā bāze pērnā gada jūlijā.

Par 11,8% sarukusi mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība un par 7,7% samazinājušies arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tirgotie apjomi. Turpretī par 6,4% pieaugusi tirdzniecība pa pastu vai internetā un par 4,3% pieaugusi būvmateriālu mazumtirdzniecība.

FM pārstāvji skaidro, ka degvielas mazumtirdzniecības apjomi pieaug galvenokārt zemās bāzes dēļ, kad pērnā gada vasarā degvielas cenas sasniedza augstāko atzīmi, kas mudināja patērētājus atlikt ieplānotus tālākus braucienus.

Noskaņojums Latvijas mazumtirgotāju vidū jūlijā sarūk jau trešo mēnesi pēc kārtas, par ko liecina Eiropas Komisijas jaunākie sentimenta indeksu dati. Uzņēmēji aptaujās norāda uz tirgoto apjomu samazinājumu pēdējo mēnešu laikā, kā arī neparedz, ka tie palielināsies turpmāko trīs mēnešu laikā, lai gan krājumi noliktavās ir pietiekami. Savukārt patērētāju sentimenta indekss turpina uzrādīt pozitīvu izaugsmi kopš šā gada janvāra, taču tas joprojām stipri atpaliek no pirmspandēmijas vidējā rādītāja.

Tomēr augstais cenu līmenis pēc FM prognozēm turpinās bremzēt mazumtirdzniecības attīstību turpmākajos mēnešos. To apliecina arī izmaiņas mājsaimniecību noguldījumu pieauguma tempos, kuri samazinās kopš pērnā gada decembra un šā gada jūlijā noguldījumu apjomi pieauga vien par 0,8% pret pērnā gada jūliju.