ZM prasīs valdībai piešķirt finansējumu ārkārtas atbalstam lauksaimniecībai

Ministrijā atgādina, ka Latvijai šī gada jūlijā piešķirts ES ārkārtas atbalsts lauksaimniecībā 6,8 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus valdība var lemt piešķirt nozarei arī valsts atbalstu, kas nepārsniedz 200% no summas, ko piešķīrusi ES.

Maksimālais ārkārtas atbalsts, ko valdība var piešķirt lauksaimniekiem, ir 13,6 miljoni eiro. Tādējādi, kopā ar ES finansējumu, maksimālais iespējamais atbalsta apmērs lauksaimniekiem krīzes skartajās nozarēs būtu 20,4 miljoni eiro.

Kā norāda ZM, tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabinetā plānots iesniegt informatīvo ziņojumu par kritisko situāciju lauksaimniecības nozarē.

Ražošanai svarīgo resursu un izejvielu augstās cenas vienlaikus ar produktu, tostarp piena, liellopu gaļas un graudaugu, iepirkuma cenu samazināšanos, 2023.gada pavasara sausums un salna, kā arī krusas ietekmē prognozētai ražas samazinājums apdraud lauksaimniecības uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju un tālāku pastāvēšanu, uzsver ZM.

Ministrija atgādina, ka atbalsta piešķiršanas nosacījumi dalībvalstīm jānosaka pašām, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā lauksaimniekiem radušos ekonomiskos zaudējumus. Turklāt atbalsts jāpiešķir tā, lai netiktu radīti tirgus vai konkurences kropļojumi. Tāpat, lai novērstu pārkompensācijas risku, atbalsta piešķiršanā dalībvalstīm jāņem vērā citi valsts vai ES atbalsti, kas piešķirti šo ekonomisko zaudējumu novēršanai.

Atbalsts ir jāizmaksā līdz 2024.gada 31.janvārim, atzīmē ZM pārstāvji.

Jau ziņots, ka, lai pēc iespējas ātrāk novērstu 7.augusta negaisa radītos bojājumus ražošanas un pārstrādes ēkām, ZM izsludinājusi projektu iesniegšanu atbalsta pasākumā ar kopējo pieejamo finansējumu - trīs miljoni eiro.

Projektu iesniegšana notiks pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" apakšpasākumos "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē". Projektos attiecināmi izdevumi par lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēku, vai būvju atjaunošanu, vai tam nepieciešamo būvmateriālu iegādi.

Tāpat vēstīts, ka Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Madonas novadu pašvaldību vadītāji vēstulē valsts prezidentam un valdības locekļiem aicinājuši atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu vētras postījumu likvidēšanā lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas pašlaik atstāti novārtā un ar sekām cīnās pašu spēkiem.

Atklātajā vēstulē tiek akcentēts, ka dabas stihijā nav cietušas tikai mājsaimniecības, par atbalstu kurām ministrijas ar pašvaldību vadību ir atradušas kopēju risinājumu. Lieli postījumi ir nodarīti arī saimniecības un ražošanas ēkām, transporta līdzekļiem, sējumiem un mežaudzēm, ir cietuši putni, dzīvnieki.