Nav pārāk daudz: «Latvijas krājbankas» administrators jūlijā atguvis 1144 eiro

Tostarp visu naudu bankas administrators 2023.gada jūlijā ir atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Tādējādi šogad septiņos mēnešos "Latvijas krājbankas" administrators ir atguvis kopumā 213 440 eiro.

Vienlaikus "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi 2023.gada jūlijā veidoja 47 251 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 43 649 eiro, darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti - 3544 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība bija 58 eiro.

Šogad septiņos mēnešos "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi kopumā veido 219 818 eiro.

Noguldījumu garantiju fondam "Latvijas krājbanka" šogad jūlija beigās bija parādā 167,426 miljonus eiro, kas ir tik pat, cik mēnesi iepriekš. Savukārt citi pieteiktie kreditoru prasījumi veidoja 264,182 miljonus eiro.

Vienlaikus "Latvijas krājbankas" aktīvi šogad jūlija beigās bija 3,356 miljoni eiro.

"Latvijas krājbankas" prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm jūlija beigās veidoja 3,264 miljonus eiro, bet pārdošanai turētā kustamā un nekustamā īpašuma vērtība bija 1659 eiro.

Bankas pašu kapitāls 2023.gada jūlija beigās bija negatīvs - mīnus 466,458 miljoni eiro.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa "Latvijas krājbanku" par maksātnespējīgu pasludināja 2011.gada 23.decembrī, bet 2012.gada 8.maijā tiesa nolēma apmierināt bankas administratora auditorkompānijas "KPMG Baltics" pieteikumu par "Latvijas krājbankas" bankrota procedūras sākšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas kopš 2023.gada ir pievienota Latvijas Bankai, padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā. "Latvijas krājbankai" licenci kredītiestādes darbībai FKTK anulēja 2012.gada 10.maijā.