Piecu gadu laikā jaunuzņēmumiem Latvija var piesaistīt līdz 93 miljoniem EUR

Iespējkapitāla nozares izaugsme Latvijā ir lēna, pauž Ekonomikas ministrija, un agrīnās stadijas privāto iespējkapitāla fondu attīstība nav pietiekoša, tādejādi inovatīviem saimnieciskās darbības uzsācējiem un strauji augošiem saimnieciskās darbības veicējiem pieejamība komercbanku aizdevumiem un alternatīviem finansēšanas avotiem, kā piemēram, agrīnās, sākuma un izaugsmes stadijas iespējkapitāla investīcijām, ir ierobežota (novērojama zema riska tolerance privātajiem investoriem, veicot iespējkapitāla ieguldījumus Latvijas komersantos, jo īpaši to agrīnajā attīstības stadijā).

Lai veicinātu atbalsta pieejamību Latgales reģionā programmas ieviešanā tiks iesaistīts sabiedrības Altum reģionālais centrs Rēzeknē, kā arī potenciālajiem Atbalsta saņēmējiem ir pieejams konsultāciju sniegšanas centrs Daugavpilī, kurā tiks sniegta informācija arī par programmu "Iespējkapitāla ieguldījumi".

Noteikumu projekts paredz, ka vismaz 70% no jaunuzņēmumu iespējkapitāla fondu ieguldījumos atbalstīto gala saņēmēju veic ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

Noteikumu projekts paredz, ka, lai sekmētu jaunu, inovatīvu, ar augstas izaugsmes un produktivitātes potenciālu Gala saņēmēju izveidi ieguldījumi atkarībā no iespējkapitāla fonda noteiktā proporcijā tiek veikti ekonomiski dzīvotspējīgos gala saņēmējos Latvijas Republikas teritorijā un noteiktā proporcijā – gala saņēmējos Eiropas Savienībā. Par saimnieciskās pamata darbības vietu Latvijas Republikā šo noteikumu kontekstā jāuzskata gala saņēmēji, kuriem izpildās vismaz divi no zemāk norādītajiem nosacījumiem: tas reģistrēts Latvijas Republikā un, kāda no uzņēmējdarbības aktivitātēm (pētniecība un attīstība, mārketings, pakalpojumu sniegšana, ražošana, prototipēšana vai testēšana, pārdošana u.c.) tiek īstenota Latvijā.

Kā liecina VS.LV iegūtā informācija no Ministru kabineta oficiālās mājaslapas, Programmai kopā pieejamais maksimālais publiskais finansējums ir 93 000 000 euro.

Provizoriskais ES fondu finansējuma izlietojums pa gadiem:

2023.g. – 27 535 837 euro;

2024.g. – 12 300 000 euro;

2025.g. – 18 600 000 euro;

2026.g. – 18 600 000 euro;

2027.g. – 4 464 163 euro.

Taču, kā liecina politiskās baumas aizkulisēs, visticamāk, ka I.Indriksone 2027. gadā nebūs ekonomikas ministre. Latvijas politiskās virtuves pazinējs, politologs profesors Jānis Ikstens jau apsver iespēju, ka ietekmīgo nodaļu vadīs multimiljonārs, Apvienotā saraksta veidotājs Uldis Pīlēns.

Voldemārs Burkevics