Pašreizējais stāvoklis tūrisma nozarei ir augšupejošs, par spīti faktam, ka nozares pilnīgu atveseļošanos kavēja ģepolitiskais faktors – karadarbība Ukrainā un zaudētais ienākošais Krievijas tūrisma tirgus. Par to liecina pēc ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) iniciatīvas Ministru kabinetā izskatītais dokuments.
Balstoties uz Eiropas Ceļojumu komisijas veikto analīzi, Latvija ir viens no pieciem Eiropas galamērķiem, kuru karadarbība Ukrainā ietekmējis visbūtiskāk.
Lai arī tūrisma nozares rādītājus 2022.gadā neizdodas sasniegt pirmspandēmijas apmērā (ārvalstu viesu skaits Latvijas viesnīcās joprojām ir par aptuveni 43% mazāks kā 2019.gadā), pozitīva tendence ir vērojama, piemēram, 2022.gada novembra mēnesī kopējais viesu skaits Latvijas viesnīcās divkārt pārsniedza viesu skaitu 2021.gadā. Augšupejošu tendenci uzrāda arī makroekonomiskie rādītāji – 2022.gada pirmajos trīs ceturkšņos tūrisma īpatsvars pakalpojumu eksportā audzis līdz 15,6%.
Turpmāk nozares attīstība tiek vērtēta kontekstā ar kopējā eksporta apjoma palielināšanu, kas ir viens no NIP mērķiem. Lai virzītos uz ārvalstu vairākdienu ceļotāju Latvijā kopējo izdevumu apjoma līdz 540 000 000 euro gadā sasniegšanu, nepieciešams radīt un popularizēt ārvalstu tirgos konkurētspējīgus Latvijas tūrisma produktus ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi palielinot ienākošā tūrisma plūsmu, tūristu uzturēšanās ilgumu un viena ceļotāja vidējos izdevumus diennaktī.
Tūrisma nozares specifiskais rādītājs - vieta Tūrisma konkurētspējas indeksā - sasniegts 2021. gadā: sasniegta 48. pozīcija, plānota 50. pozīcija 2027. gadā, liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotā informācija.
Voldemārs BURKEVICS
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri