Maksā vairāk, pērk mazāk

Latvijas iedzīvotāji turpina rīkoties pēc principa – tērēt uzmanīgi, lai izdzīvotu līdz algai vai pensijai.

«Inflācija turpina ietekmēt patēriņu mazumtirdzniecībā. Lai arī tēriņu apmēri eiro izteiksmē pieaug, cenu kāpuma dēļ, iepirkumu grozos nonāk mazāk preču. Šī iemesla dēļ lielākas korekcijas piedzīvo pārtikas mazumtirdzniecība. Nevienam vien samazināt pirkumu apjomus ir apzināts lēmums, lai kontrolētu izmaksas”, - secina SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Mazākā mērā sarukusi nepārtikas mazumtirdzniecība, kur korekcijas vairākās preču grupās ir loģisks iznākums pastiprinātajam pieprasījumam iepriekšējo gadu laikā.

Pēc eksperta domām, straujais algu pieaugums un inflācijas kritums signalizē, ka izaugsme mazumtirdzniecībā nav tālu aiz kalniem. Tomēr tuvākos mēnešos joprojām augtās inflācijas apstākļos tā būs nepārliecinoša. Pirktspējas atjaunošanās noritēs pakāpeniski un nevienmērīgi. Inflācija ir piespiedusi un spiedīs noteikt prioritātes tēriņos un, visticamāk, ka iedzīvotāji vasaras mēnešos vairāk pievērsīsies dažādām atpūtas un izklaides iespējām un mazāk pavadīs laiku veikalos.

Maijā, gada laikā, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 6,2%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, saruka par 1,3%, autodegvielas palielinājās par 10,9%.